Jau februāra vidus! Kā Laiks steidzas!
Man februāris sācies ar lielām Pārmaiņām, kas redzami vairāk pamanāmas ar manas darba vietas, kurā esmu ar mīlestību nostrādājusi vairāk kā 30 gadus - bibliotēkas - pārcelšanos citās, svaigi izremontētās telpās, citā adresē... Lielākā daļa mēbeļu arī jaunas, tādēļ šis tas tiek atstāts, kā savu laiku nodzīvojis... Arī Atmiņas...
Pirmās lielās Pārmaiņas un Atvadīšanos gan ārēji, gan iekšēji izdzīvoju, kad sakarā ar reorganizāciju atteicos no vadītājas posteņa pirms vairākiem gadiem. Drīz pēc tam devos atvaļinājumā un kad atgriezos - VISS jau bija citādi... Man tas bija diezgan smags posms, jo daudz kas tāds, ko biju veidojusi un krājusi, bija zudis... Arī manis veidotā bibliotēkas aura... Tagad tai bija citāds starojums, ar kuru man bija jāsamierinās un jāsadzīvo, kas arī pamazām, reizēm ne bez grūtībām, izdevās... Pēc savas būtības esmu uz iekšu vērsta, tādēļ kolēģes diez vai pamanīja manus pārdzīvojumus...
Tagad šīs Pārmaiņas es uztveru daudz mierīgāk, jo iekšēji jau biju atvadījusies no visa bijušā un atbrīvojusies no savām piesaistēm. Vēl nezinu, kā spēsim iedzīvoties jaunajā mājoklī, bet ceru, ka izdosies! Līdz pensijai vēl kādi gadiņi jānostrādā... Taču šobrīd vēl rit smagie, bet patīkamie iekārtošanās darbi, līdz varēsim uzņemt pirmos apmeklētājus.
No Atmiņām tomēr neizbēgt, tās pavīd domās, sapņos... VISS, kas ir bijis šais daudzajos darba gados, ir mani audzinājis un pilnveidojis un esmu pateicīga par VISU - gan priecīgo, gan skumjo. Atcerējos senu Velgas Kriles dzejoli, kurā viņa raksta:
... Šķiršanās sāpes un tikšanās prieks -
Tāda ir dzīve.
Uzsnieg un nokūst baltākais sniegs,
Aiziet un atnāk labākie gadi,
Cilvēki atnāk un aiziet.
Sāpēs un rūgtumā,
Piedzimst un nomirst zvaigznes.
Tāda ir dzīve.
Tādēļ lai sāp, -
Tikšanās prieks būs dziļāks. ...
Mīlestībā un pateicībā - Maija
e-pasts - harmonija53@inbox.lv
