MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Izraksti no Dzīvās Ētikas Mācības 12.


  • Tā arī katrā dzīvē doma ir pārbaudes akmens. Ir teikts, ka cilvēks sevi iepazīst, sekodams savas domas plūsmai; tā ir nepārtraukta un reti mēdz būt harmoniska. Nav viegli izsekot savai domai.
  • Mūs glābj mūsu domas. Tās ir mūsu buras un mūsu enkurs.
  • Pareizi ir saglabāt mieru pirms došanās gulēt, taču cilvēki bieži tieši šo brīdi izmanto ķildām un nesaskaņām. Viņi nesaprot, cik ļoti kaitē tā savai veselībai.
  • Cilvēkam ir jāprot vadīt savas domas. Pat likstu nospiests, viņš var dot sev atpūtas mirkli un ļauties brīnišķīgam sapnim. Tas pats attiecas uz sarunām maltītes laikā. Cik kaitīgi ir uzņemt barību nepatīkamas sarunas laikā!
  • Negaidiet kaut kādus pārsteidzošus atklājumus, bet rūpīgi novērojiet ikdienišķo dzīvi, kas ir tā saukto brīnumu pilna.
  • Cilvēka pienākums ir palīdzēt, nedomājot par karmu.
  • Arī uzmundrinājums īstā laikā ir palīdzība. Tā ir vērtīgāka par daudziem palīdzības veidiem.
  • Apziņa nav raksturojama ar vārdiem, tā vada jūtas, taču arī jūtas nevar vārdos izteikt.
  • Dažkārt der apmeklēt sen aizmirstu vietu, lai sajustu, cik ļoti vecie priekšstati neatbilst jaunajiem uzskatiem.
  • Domu sūtījumu vislabāk uztver persona, ar kuru saskaņotas pamatvibrācijas.
  • Domu jaunrade ir nesagraujama. Tā ir atkarīga no daudziem apstākļiem un tomēr īstenosies. Ja uzdevums netika izpildīts šodien, tas nebūt nenozīmē, ka to nerealizēs rīt un pat vēl labāk.
  • Nav iespējams iet pa taku tikai vienā virzienā, jāprot arī atgriezties mājup.
  • Kas neieliks kumosu mutē, tas nepaēdīs.
  • Klusēšana ir saspringuma pazīme. Jau sen ir teikts, ka klusums ir skaļāks par pērkonu un viesuli.
  • Cilvēki visu skata caur savas patības prizmu; viņiem gribas kaut ko uzzināt, varbūt pašu ikdienišķāko, taču viņi neievēro sarunu biedra apsvērumus.


  • Priekšnojauta ir pakāpiens uz jūtziņu, taču fiziskās pārmērības nedrīkst aizēnot smalko jūtziņu. Atcerieties, ka ikvienam ir jāizjūt neatlaidīga vēlme padarīt smalkāku savu jūtziņu. Vēlieties un tiecieties!
  • Necentīsimies izsvērt tieši kura parādība ir svarīgāka - dažreiz šķietami sīkas atskārsmes ir nozīmīgākas par satriecošām. Protiet parādību apjaust. Kura izpausme dziļāk ieskanēsies sirdī? Patiesība mīt sirdī, zinības mīt sirdī, atskārsme mīt sirdī.
  • Cik brīnišķīgi aug sadarbība, ja ir vienoti centieni. Enerģiju sastapšanās rada auglīgu dzirksteli. Šīs dzirksteles ir kā panākumu gūšanas ceļazīmes; jebkura darba pamatā ir šīs ugunis. Vēlreiz apliecinām darba nozīmi.
  • Izzināšanas darbs ir jāciena, jo katra atziņa veicina apziņas paplašināšanos. Ir maldīgi domāt, ka tikai garīgs, filozofisks darbs pastiprinās apziņas augsmi. Iegaumējiet, ka ikviens izzināšanas darbs ir kustība un šajā kustībā apziņa paplašinās.
  • Iemāci man dzirdēt Klusuma balsi.
  • Stiprs ir ticības spēks, bet vēl stiprāka jūtziņa. Ticība ietver pienākumu, bet jūtziņa ir neapstrīdams apliecinājums.
  • Jāatceras, ka mūžība nevar būt ne īsa, ne gara, tai vajadzīgi citi apzīmējumi. Tikai jūtziņas vadīts, cilvēks var bez vārdiem izteikt mūžības jēdzienu. Cilvēkam ir jāiet pa bezgalīgo ceļu, nedomājot par savu zemes mūža īslaicīgumu.

Komentāri (0)  |  2012-02-14 17:34  |  Skatīts: 1161x         Ieteikt draugiem

Atpakaļ