Kad mēs apspiežam sevī to, ko jūtam, mēs pēc būtības nosodam kaut ko sevī, apzīmējot kā „sliktu" to, kas patiesībā sūta mums spēcīgu vēstījumu, cenšoties pievērst mums savu uzmanību. Ja mēs pastāvīgi ignorējam savus iekšējos vēstītājus, tie meklēs aizvien un aizvien acīm redzamākus ceļus mūsu uzmanības piesaistīšanai - sāpes dažādās fiziskā ķermeņa vietās, kuras mums negribētos izjust.