Apsēdies pēc iespējas ērtāk un aizver acis.
Ļauj domām nomierināties, pārtraukt straujo skrējienu.
Tavā priekšā ir durvis. Pieskaries tām ar labo roku tā, lai tās lēnītēm atvērtos. Tu stāvi uz sliekšņa, aiz kura sākas vesela telpu virkne. Dodies uz priekšu.
Pirmo zāli, kurā ieej, iztēlojies kā lapu koku mežu. Tur aug gan krūmi, gan dažādi koki: bērzi, apses un pa kādam varenam ozolam. Ieklausies: čivina putni, galotnēs šalko vējš, kas čabina lapas... Visapkārt nomierinošs, rāms pusdienlaika miers un klusums.
Ej tālāk.
Arī nākamajā zālē turpinās mežs, bet te jau aug priedes un klusums savādāks: krakšķina koku stumbri, zem kājām čab skujas.
Lūk, upītes krasts!
Priekšā smiltājs..., tuksnesis..., pļava...
Tad jūra..., kapsēta..., muzeja zāle....
Visbeidzot apsnidzis lauks mirdz naksnīgā tumsā...
Ieklausies klusumā, salīdzini tā izpausmes. Izbaudi, cik dažāds tas var būt, cik dažādi iedarbojas uz ķermeni un dvēseli! Te tas uznes augstumos, te spiež pie zemes.
Un tagad ieej pēdējā zālē – templī! Ieklausies tā skanīgajā klusumā: kā šeit atbalsojas karmas stīgas!
Padomā, ko vēlies sasniegt un vēlies to no visas sirds! Nenovirzies ne uz sekundi!
Vai izdevās?
Brīnišķīgi!
Esi apguvis pirmo Klusuma mācības stundu.
Tagad vērsies pie Visaugstākā ar lūgumu: tempļa klusumā bezvārdu lūgšana taps uzklausīta...
Tad atgriezies pie durvīm, pieskaries pie tām ar kreiso roku un dodies atpakaļ realitātē. Durvis aiz tevis nedzirdami aizveras.
Lēnām atgriezies Šeit un Tagad!
