MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Sveces nozīmīgums 1.


Senatnē, kad cilvēks vēl neprata iegūt uguni, to ieguva dabā – pēc zibens spēriena, dabas stihijā, piemēram, meža ugunsgrēkā. Prasme iegūt uguni ir viena no pazīmēm, kas liecina par cilvēka evolūciju. Daudzu pasaules tautu mītos par uguni centrālais sižets vēstī, ka cilvēkiem uguni ir atnesis kāds debesu dievs vai putns. Līdzības ir saskatāmas arī latviešu teikās, pasakās, ticējumos un tradīcijās.
  • Uguns nodrošina dzīvībai nepieciešamās funkcijas:
  • Siltumu, varēja arī skarbākos klimatiskajos apstākļos uzturēt dzīvību, siltumu;
  • Gaismu, paildzinot gaišo laiku, kurā varēja strādāt;
  • Drošību, no uguns instinktīvi baidās plēsoņas.
Senatnē mūsu senči ugunij izrādīja īpašu cieņu un godu, veicot ziedojumu rituālus, lai izpelnītos Uguns Mātes labvēlību. Uguns stihijai piemīt divas dabas – tā var sasildīt, pozitīvi uzlādēt, gan iznīcināt, sadedzināt, postīt.
Uguns vienmēr tika uzskatīta kā svētums un maģija. Mēs kurinām ugunskurus Jāņos, dedzinām sveces nemīlīgajos, drēgnajos rudens vakaros, Adventes laikā, gaidot Ziemassvētku brīnumu, dedzam tās Ziemassvētku eglītē, svinot dzimšanas dienu vai kādu nozīmīgu jubileju sev vai valstij. Uguns mīlīgo dabu pievilinām kamīnā.
Pirmās sveces tika lietas jau 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vissenākās ziņas atrodamas Ķīnā un Japānā, kur kukaiņu un sēklu maisījumu pildīja rīsa papīra turziņā. Šādas sveces dega lēni un kalpoja apgaismošanai. Zināms, ka Indijā gatavoja tempļu sveces no vaska, kas iegūts, vārot kanēli. Aļaskas pirmiedzīvotāji apgaismojumam izmantoja salakas eļļu, savukārt Ēģiptē māla traukos ievietoja izkausētos dzīvnieku taukos samērcētas niedru serdes.  Protams, ikdienā tās ienāca tīri praktisku vajadzību apmierināšanai – tās kalpoja par gaismas nesējām. Sveces liesmas kalpojušas cilvēkiem gan pilīs, gan nabadzīgos namos. Pirms mehānisko pulksteņu izgudrošanas precīzi izgatavotas sveces ar iedaļām kalpoja laika mērīšanai.  Arī mūsdienās, kad ir elektroapgādes traucējumi, mēs izmantojam sveces tumsas kliedēšanai. Vistumšākajā gada posmā, kad dienas sarāvušās īsākas par nakti, cilvēki pievēršas svecēm.
Līdz ar sveces dzimšanu dzima arī tās maģiskais spēks, kas slēpjas sveces dvēselē – sveces liesmā. Ar sveces palīdzību var enerģētiski sakārtot gan mājokli, gan savu piemājas saimniecību, gan sevi pašu. Svecei ir būtiska loma gaismas nešanā mūsu dzīvē – gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. „Vasarā ir saule, bet rudenī un ziemā pietrūkst gaismas, ko mēs mēģinām aizstāt ar sveci,” skaidro Elvita Rudzāte. Viņa atzīst, ka sveces jādedzina visu gadu – arī vasarā, jo svece tīra enerģētiku, atbrīvo mūsu telpu no negatīvās enerģijas. ”Tāpēc vienmēr, kur ir negatīvās enerģijas, kur nāk cilvēki katrs ar savām problēmām, jādedzina sveces,” uzskata Elvita Rudzāte. Uzskata, ka tā spēj attīrīt mūsu astrālo ķermeni. Sveces tieši no dabīgā materiāla ir enerģētiski visspēcīgākās. Tās pagatavotas no „saules” materiāla.
Skatīšanās liesmās kliedē negatīvās izjūtas, palīdz atbrīvoties no depresijas, noguruma, likvidē strīdos uzkrāto negatīvo enerģiju. Domās varam izstaigāt savas dvēseles visintīmākos nostūrīšus, tos izgaismojot ar sveces dvēselīti – liesmiņu, atbrīvojot un attīrot no negācijām. Ar uguns liesmiņas palīdzību zinoši ļaudis var dziedēt slimos, sadedzināt enerģētiskos kaitējumus.

Sveces mūsdienās

Kad mūsdienu tehnokrātiskais materiālists – cilvēks ir palicis viens ar sevi, viņš bieži iededz sveci. Bet sveces mājās lej tikai retais, jo viss ir pieejams veikalos. Bet svece ir pirmatnējā ugunskura pamazinājums, dzīva uguns mūsu mājā.
Mūsdienās sveces pārsvarā izgatavo no parafīna vaska, naftas blakusproduktu izmantošana ir ekonomiski izdevīga. Neskaitot apgaismošanas funkciju, sveces lieto dekoratīvos nolūkos telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu.
No dabiskā vaska izgatavotas sveces vai specializētas aromatizētās sveces lieto telpu iesmaržināšanai vai nepatīkamu smaku likvidēšanai. Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju, rituālu laikā.
Sveču izgatavošana mūsdienās galvenokārt notiek rūpnieciski. Ir lielas kompānijas, kuras nodarbojas ar sveču ražošanu lielos apjomos. Tiek ražotas ne tikai parasta formāta sveces, bet arī figurālas. To dizainu izstrādā mākslinieki. Mazo detaļu izcelšanu ar krāsām paveic mākslinieki – zīmētāji.
Sveces ir iespējams iegādāties gan parastā lielveikalā, gan nelielos salonos.  Īpašu noskaņu sniedz gadatirgi un pirmssvētku tirdziņi, kuros var gan iegādāties sev tīkamu izstrādājumu, gan tikai „pamielot” acis.

Sveču veidi

Viena svecīte, viena maza gaismiņa un tik dažāds pielietojums. Izvēloties sveces, svarīgi pievērst uzmanību no kāda materiāla tās izgatavotas. Svece degdama var sniegt ne tikai prieku un dvēseles mierinājumu, bet nodarīt arī gana lielu ļaunumu.

Parafīna sveces.
Plaša patēriņa sveču ražošanai pārsvarā tiek izmantots parafīns, ko iegūst no jēlnaftas. Parafīna vasks kopā ar mākslīgajām krāsvielām, sadegot piesārņo māju ar indīgiem sadegšanas blakusproduktiem, kas ir kaitīgi veselībai. ASV Plaušu asociācijas pētījums norāda, ka parafīna vasks izdala 11 toksiskas vielas, tas sadegot izdala benzīna – oglekļa kvēpus, kas bojā sienas, mēbeles, tiek izplatīts pa visu telpu.
-parafīna vasks sadegot saindē iekštelpu gaisu, izdalot naftas ķīmiskas vielas, kuras veido kvēpu nogulsnes;
-parafīna vasks satur naftas blakusproduktus un piedevas, kuras kavē bioloģisko sadalīšanos;
-parafīna vaska traipi ir diezgan nepatīkami un tos bieži vien nav iespējams iztīrīt.

Pulverspiestās sveces.
Vislētākās sveces, jo var saražot ātri un daudz, sapresējot parafīna pulveri. Tas izskatās pēc sniega vai pūdercukura, iegūstams šķidru parafīnu strauji atdzesējot uz lieliem veltņiem. Pulverspiestās sveces iekšpusē vienmēr ir baltas, bet arī tām var panākt elegantu izskatu, izmantojot laku un citus apstrādes veidus.

Galda jeb svečturu sveces.
Tās tiek izgatavotas, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Konusveida, kas viscaur vienā krāsā, daudzas reizes tiek mērktas parafīnā, kamēr uzaudzēts vajadzīgais slānis. Citas galda sveces tiek lietas īpašās veidnēs, bet saulessveces presē no parafīna pulvera.

Rustikveida sveces.
Ļoti iecienītas citās pasaules valstīs. Tām ir mazliet nelīdzena, grubuļaina faktūra, var sajust materiālu. Kādreiz tās tika lietas ar rokā, tagad mehanizēti. Nav tik gludas un spīdīgas kā pulverpresētās, bet ar skaistu, siltu toni, redzamas parafīna kārtas. Iekausēti dažādu formu citas krāsas gabaliņi, kas atgādina marmelādes gabaliņus garšīgā kārumā. Saplaisājuma efektu iegūst, sveci strauji atdzesējot.

Karsti lietas sveces.
Tās tiek lietas ļoti augstā temperatūrā, ir spīdīgas – kā lakotas. Tās ir dārgas.

Figūriņas.
Nestandarta sveces tiek lietas silikona formās. Mākslinieks ņem par pamatu attēlu, sižetu, izveido to no ģipša, aplej ar silikonu. To noņem un pielej ar parafīnu. Sīkās detaļas tiek iezīmētas ar roku.

Kristālstearīna sveces.
Tās tiek gatavotas no palmu eļļas, kas ir ekoloģisks produkts. Izskatās kā apsarmojušas. Tām izdegot, apkārt paliek plāna, caurspīdīga kārtiņa, kurā saskatāmi leduspuķēm līdzīgi raksti. Ir visdārgākās. Palmu eļļas svecēm jau ir simtu gadu sena vēsture. Sveķi nespēj sabojāt drēbes, jo tos ļoti viegli notīrīt vai izmazgāt.

Stearīna sveces.
Stearīna sveču virsma ir gluda, tās ir ar nedaudz matētu un spīdīgu virsmu. Tās tiek lietas 75 – 80 grādu temperatūrā. Tās ražo no stearīna, kurš ir ekoloģiski tīrs produkts un tiek iegūts no dabīgās palmu eļļas. Svecēm ir drūpoša konsistence.

Rapša vaska sveces.
Rapšu vasks ir 100% dabīgs augu produkts, kas ražots no rapšu eļļas. Rapšu vasks deg tīrāk nekā parafīns, nepiesārņo gaisu ar kaitīgām vielām. Tas ir ražots no atjaunojamām izejvielām.

Sojas vaska sveces.
Nesalīdzināmi nekaitīgākas par parafīna svecēm. Tās ir ražotas no atjaunojamām izejvielām.  Sojas vasks tiek iegūts no sojas pupiņām. Kad ražu novāc, pupiņas iztīra, izloba un saveļ pārslās. No pārslām izspiež eļļu, kas tiek hidrogenizēta, padarot eļļu cietu. Sojas vasks var būt baltā, dzeltenīgā krāsā. Sojas sveces deg lēnāk un mierīgāk nekā parafīna sveces. Sojas vasks parasti nav modificēts. Nesatur dzīvnieku taukus.

Biomasas sveces.
Biomasa tiek iegūta no augiem un to pārstrādes produktiem – pārtikas atliekām. Lietojot šīs sveces, nepalielinās atmosfērā dabā neizmantojamais oglekļa dioksīds. Deg tīri bez kvēpiem, bez kaitīgiem izgarojumiem. Ilgi degošas. Silta un vienmērīga liesmiņa, karstumizturīgas – nekūst saules staros. Neatstāj traipus.

Bišu vasks.
Bišu vasks ir bioloģiski aktīvs produkts ar baktericīdām īpašībām, kas nepazūd pat pēc tehniskās pārstrādes. Vasku ražo darba bites, kas to izstrādā speciālos vaska dziedzeros, kuri atrodas uz pēdējiem četriem bites vēderiņa segmentiem, un izdala uz āru kā izsvīdumu, kas sastingst plāksnīšu veidā. Bites vasku izmanto medus kanniņu veidošanai. Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet stropā saskarē ar putekšņiem un propolisu, tas kļūst dzeltens. Vaska smarža veidojas arī no medus un putekšņiem. Vasks ir vieglāks par ūdeni, nešķīst tajā, ar to nesajaucas, bet vienmēr uzpeld virspusē. Pilnīgi izšķīst benzīnā, terpentīnā. Saskaroties ar uguni, šķidrs vasks var viegli uzliesmot, un tas sadeg bez atlikuma. Bišu vaska sveces ir ar ekskluzīvām, oriģinālām īpašībām.
Vaska sveces liesmā sadeg telpas gaisā esošās mikrodaļiņas (putekļi, baktērijas, vīrusi…). Sveci dedzinot, propoliss no sveces virspuses iztvaiko telpas gaisā, to attīrot un dezinficējot. Vaskā esošās ziedu un ziedputekšņu ēteriskās eļļas izplatās gaisā, veidojot patīkamu aromātu. Vaska sveces deg daudz ilgāk par mākslīgajām parafīna svecēm.
Komentāri (0)  |  2013-09-01 02:06  |  Skatīts: 1153x         Ieteikt draugiem

Atpakaļ