Ko var pagatavot no bišu vaska?
Biškopības veikalos nopērkamas no bišu vaska izgatavotas plāksnes, kuras ir viegli lokāmas un bez grūtībām sagriežamas ar šķērēm. Līdzās vaska plāksnēm tiek pārdotas arī speciālas aukliņas daktīm. Izmantojot šos materiālus, var pagatavot sveces. Var sveces liet arī no vaska.
Vissenākais sveču liešanas paņēmiens ir sveču mērcēšana. Vasku izkausē traukā ar augstām malām. Dakts galā iesien atsvaru un dakti iegremdē šķidrajā vaskā. Ļauj, lai tā piesūcas, tad izceļ un atdzesē, pēc tam atkal iegremdē vaskā. Tā rīkojas vairākas reizes, līdz svece ir vajadzīgajā resnumā.
Pastāv sveču liešana formās. Šim nolūkam izmanto speciālas silikona vai plastmasas formas. Silikona formas ir mīkstas un padevīgas, tāpēc viegli noņemamas. Vienu formu var izmantot daudz reižu. Formām sānā ir iegriezums, lai varētu ērti izņemt gatavo sveci. Pa iegriezuma vietu ievieto dakti, atstājot puscentimetru garu galu ārpus formas. Lai forma neveras vaļā, apliek gumijas, kuras nav nepieciešams stingri nospriegot. Dakts galu nospriego ar diviem irbulīšiem. Dakti jāiecentrē sveces formai centrā. Sagatavotajās formās lej izkausēto vasku. To pilda līdz malām. Vaska sveces cietē istabas temperatūrā. Kad vasks sacietējis, dakti atbrīvo no kociņiem, sveci no formas. Sveces apakšdaļai nogriež lieko dakts daļu.
Ja gatavo sveces no vaska plāksnēm, plāksni sagriež loksnēs. Sloksnītes galam uzliek dakti, tad sloksnītes malu rūpīgi un cieši uzloka daktij virsū. Un turpina ritināšanu. Pašgatavotās sveces var izrotāt ar elementiem, kuri ir izspiesti ar formām no vaska plāksnes.
Kā droši paliktņi svecēm noderēs plakanas formas nogludinātie jūras akmeņi. Var izmantot speciāli apstrādātus koka, māla vai metāla svečturus.
Dažādu izmēru vaska sveces var sastiprināt kopā, tās saspiežot vai savienojot ar kūstoša vaska pilieniem. Radīsies neatkārtojama daudzveidība.
Ir iespējas, liekot klāt fantāziju, izgatavot dažādas gleznas no vaska plāksnēm, izspiežot vajadzīgos tēlus ar formiņām. Piemēram, Ziemassvētku Bētlemes ainiņas vai kāds sižets pasākumam.
Zināšanai
Ja meditējot ir domas par kādas vēlēšanās piepildīšanos, obligāti jāļauj svecei izdegt līdz galam. Pretējā gadījumā tā nepiepildīsies.
Ja svece ir izmantota telpas enerģētiskajai tīrīšanai, to nekādā gadījumā nedrīkst nopūst, tai jāļauj izdegt pašai.
Ja ir veikts kāds rituāls, atkārtoti šādu sveci nevajag izmantot nekādiem mērķiem.
Ja ir apmeklēta zīlniece, palūdz atdot sveci, kas izmantota zīlēšanas procesā.
Ja sveci izmanto tikai noskaņas radīšanai, to nevajadzētu nopūst, bet nodzēst, izmantojot speciāli tam paredzētu dzēšamo kausiņu, vai arī nodzēst ar mitriem pirkstiem.
Ja nolemj ķerties klāt zīlēšanai, jāatceras, ka der tikai enerģētiski nepiesārņotas sveces. Aizmirsti par aromatizētajām!
Nenopūt sveci ar elpu, jo tā var aizpūst arī sveces liesmas atnesto labo enerģiju.
Svece iededzama ar „dzīvo uguni” – vislabāk ir, ja to dara ar sērkociņu vai citu sveci. Liesmas iedegšanas process ir intīms.
Vaskam ir viena negatīva īpašība – ilgi uzglabājot tas maina krāsu no dzeltenas uz pelēku, bet vienlaikus tam piemīt arī pozitīva īpatnība – jo ilgāk sveci uzglabā, jo tā ilgāk deg.
Vaska sveces nav ieteicams uzglabāt ilgāk par pāris mēnešiem. Tās strauji maina krāsu saules staru ietekmē.
Sveci degšanas laikā rūpīgi novieto uz nedegošas virsmas. Jāatrodas drošā attālumā no uzliesmojošiem priekšmetiem.
Sveces sūtība
Svece ir gaisma, kas silda un apņem cilvēku ar savu burvību.
Māra Svīre ļoti tieši savā dienasgrāmatā „Ja pulkstenis nenodos” ir izteikusi sveces sūtību.
„Svece”
Es degu sevī un radu gaismu sev. Ja gribat, varat nākt manā gaismā un siltumā. Jā, arī siltumā, jo mana uguns ir dzīva. Es nesaucu, bet pieņemu. Tikai nenāciet ar vēju, man bail no tā. Tumsa mani nebiedē, netrūcinieties arī jūs. Ja stipri grib, ikviens var to kliedēt, izstarojot tik gaišuma, cik pašā ir. Kaut vienu punktu. Daudzi punkti kopā būs gaisma pati.
Mans izskats gandrīz nav mainījies, kopš tūkstoškārtīgi mirdzēju Francijas galma ballēs vai cietumā vientuļa gaismoju Marijas Antuanetes pirmsnāves vēstules rindas. Tobrīd un agrāk mana liesma nebija nedz lielāka, nedz mazāka kā tagad. Spožums nav atkarīgs no sveces lieluma: Ziemassvētku svecīte var degt gaišāk par resnu, izkrāšņotu sveci, kuras liesma bieži vien noslīkst taukos.
Laika gaitā mainījušās manas un cilvēku attiecības. No dienišķa gaismekļa esmu kļuvusi par dievišķu ziņnesi. Iededzot sveci pie svētbildes, cilvēks raida: ticu, ceru, mīlu! Mana gaisma palīdz vientulībā, bet svētkos sniedz, ko nespēj krāšņas lustras un dzirkstošs vīns,- klusumu. Dzīrēs visvairāk pietrūkst klusuma.
Es sastāvu no Zemes, Gaisa un Uguns. Zeme ir mans baltais stāvs. Gaiss – mans gars, Uguns – mana dvēsele. Tā pamet mani tāpat kā cilvēku – izdziestot. Tāpēc pavadu jūs no šūpuļa līdz kapam.
Autore: Ilga Antoņeviča
Izmantotā literatūra:
- Latviešu frazeoloģijas vārdnīca.
- Latviešu konversācijas vārdnīca.
- Mīklu grāmata, Jāņa Rozes grāmatnīca, 1995.
- Zīmes un simboli, Zvaigzne ABC
- M. Svīre „Ja pulkstenis nenodod”, Zvaigzne ABC
- Žurnāli „Ieva”, „Ievas Māja”.
- Ikmēneša izdevums ”Mistērija”.
- www.atradums.lv
