Rudens sagaidīts! Arī laiks kļuvis manāmi vēsāks. Pie mums gan lietus tāds paskops bijis, taču svētdien beidzot uzlija. Tai dienā sanāca pabūt pie Ainažu jūriņas, un tur tad arī lietus mākoņi vēja nesti bija sapulcējušies, lai, atļaudami vien mirkli pabūt pie jūras, liktu cauri lietus lāsēm steigties projām. Braucot mājās uz Mazsalacu, tie sekoja...
Skaists bijis šis Rudens Saulgriežu laiks... Ar Rudens pārgājienu un ugunskuru... Ar skaistiem dabas skatiem... arī varavīksni starp tumšajiem lietus mākoņiem...
Manā dārzā šogad tieši šobrīd vēl skaisti zied dažādu krāsu asteres. Esmu tās ielikusi vāzēs gan mājās, gan darbā, arī mammai un vecaimātei uz kapiņiem... Ābolu, tomātu un burkānu raža arī padevusies... Es vienmēr esmu domājusi, ka mūs „uzrunā” tas, kas mums tieši tobrīd ir vajadzīgs un arī dārzā izaug tas, kas mums nepieciešams visvairāk, tādēļ nesatraucos, ja kāposti un pupiņas ne tik labu ražu deva, kā citu gadu. Pārsvarā iztieku ar to, ko pati izaudzēju savā mazdārziņā, un maz ko pērku veikalā. Bieži lietoju dažādus zaļumu un augļu kokteilīšus, taču to sastāvā lieku tikai savā dārzā audzēto, lai gan interneta receptēs to neatrast. Pievienojos tam uzskatam, ka mums vislabāk noder mūsu pašu zemītē audzēts un gatavots.
Tāpat ar to gudrību – ir jāiziet ceļu ceļi, lai mēs atgrieztos Mājās un saprastu, ka mūsu pašu tautas dziesmās, mūsu pasakās un teikās, mūsu sakāmvārdos, parunās un ticējumos, mūsu rakstos uz zīmēs ir paslēpts tas, ko esam meklējuši citur... Esmu to sapratusi, taču vēl mācos izprast mūsu senču gudrības... Protams, ne jau viss ir pieņemams vairs šobrīd, taču ir vērtības, kas neizzūd, vien varbūt pārveidojas, pieskaņojoties laikam, kurā dzīvojam.
VISS NOTIEK likumsakarīgi pēc Visuma likumiem! Ko sēsi, to pļausi! Kā sauksi, tā atskanēs!...
Aiz loga līst krāsainu lapu lietus... Manā sirdī plūst krāsainu domu viļņi... Rudenīgi krāsainas skaņas visapkārt...
Ar mīlestību - Maija
