Tēvzemes aizsardzībai un augšupejai.
Es apvilku vara stīpu
Apkārt sava tēvu zemi;
Kas gribēja iekšā tikt,
Lai kaldina zobentiņu.
Karavīri bēdājās,
Asiņaina gaisma aust;
Nebēdājies, karavīri,
Sudrabota saule lec.
Pārmaiņu veicināšanai.
Visi ļaudis tā sacīja;
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas,
Paliks lieta nelietā.
Vienotībai.
Sūri grūti, sūri grūti
Es turēju tēvu zemi:
Ielāpiņus lasīdams,
Salāpīju kažociņu.
Slikto enerģiju aizraidīšanai.
Krustiem auga bērziem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.
Jaunā vietā ko uzsākot.
Palīdz, Dievs, man jaunam
Šai jaunā vietiņā,
Bērza slotas kuplumiņu,
Apinīša vieglumiņu.
Sētas, mājvietas svētības vārdi.
Še ēdam, še dzeram,
Še Dievs rod rodamo,
Še Dieviņš nakti guļ,
Še dusēja launadziņu.
Svētī, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā!
Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds:
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.
Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķiramies,
Ar Dieviņu, lai palika
Šī svētīta istabiņa.
Grūtību pārvarēšanai.
Visi meži guņiem pilni
Visi meži atslēgām,
Visam gribu cauri ieti
Vaļā vērti atslēdziņ,
Visam varu cauri ieti
Ar Dieviņa palīdzīb!
Kaitējumu neitralizēšanas vārdi. Pret nepatiesiem apvainojumiem.
Labi ļaudis kalnā kāpa,
Mani grūda lejiņā.
Manis Dievs, mana Laime
Vadi mani kalniņā.
Domas, vēlējuma nostiprināšanai.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam bij stipri vārdi;
Daugaviņu noturēju
Mietu dūru viducī.
