Nevar pazaudēt to, ko nevar pazaudēt. ir lietas, kas IR, - pašas par sevi, neatkarīgi no mūsu gribas un iedomām. Agri vai vēlu mēs saprotam, ka tās ir lietas, kas ir un paliek... Es ticu tam, ka pat tad, ja savā dzīvē speram pārsteidzīgus soļus - turp vai atpakaļ - , pienāk brīdis, kad mēs tiekam atsviesti vietā, kurā mums bija jānonāk. Jā, laiks varbūt izniekots... Bet varbūt mēs citādi neko nesaprastu, nenovērtētu un neiemācitos.
Laikam jau šobrīd vispareizāk ir palikt tajā vietā, kur esam.
Dievs tāpat noliek visu pats savās vietās - gribam to vai ne...
(No grām. L. Strenga "Eņģeļa spārni debesīs")
