„Sēdies tepat, man pretī. Es tev atklāšu to, ko debesis atklāja man. Noglabā šos vārdus savā sirdī:
Cilvēka dzīves būtība, jēga un mērķis ir attiecības.
Cilvēks ir veidots no attiecībām.
Mīlestības pilnas attiecības - gan sevī, gan ārpus sevis - ir augstākās laimes avots.
Neīstas un nepilnīgas attiecības - gan iekšienē, gan ārpusē - ir visu ciešanu avots.
Cilvēks var kļūt no nelaimīga par laimīgu un no laimīga par ļoti laimīgu, izveidojot saskanīgas attiecības.
Pasaule sevī ir ārpasaules atspulgs. Cik cilvēku, tik dažādu atspulgu.
Neviens nezina, kāda ir īstenība, jo cilvēks nav un nebūs Dievs. Un cilvēks netop laimīgs, cenšoties kļūt par viszinošo Dievu. Cilvēkam atvēlēta cita laime - attiecības. Tā ir arī Dieva laime.
Īstās attiecībās ir saskarsme, saskaņa un mīlestība; tās nāk no sirds un padara dzīvas pat lietas.
Neīstās attiecībās ir vardarbība, spriedze un vientulība; tās nāk no prāta un padara dzīvo par nedzīvu.
Attiecībām ir sākums un beigas, taču tās, tāpat kā viļņi jūrā, nekad nebeidzas.
Cilvēks attēlo sevī visu, ar ko viņš saskaras - no rašanās līdz šim brīdim.
Cilvēkam ir arī savas domas par nākotni, par likumsakarībām, par to, kas ir vērtīgs.
Cilvēkam ir sava Pasaka.
Ja starp cilvēka iekšējiem tēliem nav izveidotas saskanīgas attiecības, rodas ciešanas, bailes, dusmas, ļaunums, neziņa un ārprāts.
Tāpēc atrodi tēlus, kas ir vientuļi, atstumti un nelaimīgi, parunā ar viņiem, iejūties viņos un saproti viņus, apmīļo un pieņem viņus.
Šie tēli dzīvo domās, no kurām vairās prāts; tie dzīvo kļūdās, nejaušībās, pārdzīvojumos, sapņos un visā, ar ko cilvēks nav no sirds izrunājies.
Visbrīnišķīgākās attiecības ir starp diviem. Tās ir ļoti maigas un trauslas. Cilvēks sajūt otru ar apziņu un zemapziņu, uztver otra vēlmes un apzinās savējās, rīkojas saskaņā ar otru.
Tu esi es, un es esmu tu. Mēs esam dažādi, un mēs neatšķiramies. Visskaistākais ir brīdis, kad mēs esam saskaņā."
(Fragments no Ralfa Berzinska grām. "Noburtais mēness"
