Kad gads tuvojas izskaņai, parasti atskatāmies uz iepriekšējo, atceramies, kas ar mums noticis. Šorīt mājās pirms darba ieskatījos dažās pirmajās šajā lapā pašas rakstītajās vēstulēs 2011.gadā... Bija interesanti salīdzināt, kā domāju toreiz un kā tagad.
Un tad notika Brīnums! Atnācu uz darbu bibliotēkā un mani sagaida vēstule! Īsta pateicības un mīļuma pilna vēstule un īsta Ziemassvētku apsveikuma kartiņa, nevis elektroniska. Tās autore ir viena no šīs lapas lasītājām, kura uzmanīgi lasījusi visu šeit ievietoto, jo uzzināja, kur dzīvoju un strādāju. Mūsu elektroniskā sarakste notika 2011. gadā un es jau biju piemirsusi tās autori, taču šobrīd esmu tik priecīgi pateicīga Lienei, ka viņa sagādāja man TĀDU PĀRSTEIGUMU. Žēl, ka mūsu sarakste toreiz pārtrūka, bet tā taču var atkal turpināties!
Es vienmēr priecājos par katru vēstulīti, ko saņemu un atbildu pat tad, ja tā īsti nemaz man nav domāta (kāds prasa ievietoto rakstu autoru kontaktus, dziednieka pakalpojumus utt.) Varbūt kāds ir rakstījis un es neesmu atbildējusi, jo neesmu saņēmusi. Tad rakstiet droši vēlreiz, jo visādi var gadīties. Arī mana atbilde var nesasniegt adresātu. Tādā gadījumā, ja jūtu, ka saruna nav izrunāta, pēc kāda laika atgādinu par sevi, taču to daru ļoti reti.
Dzīvot pārmaiņu laikā nav viegli, taču tāpēc katra jauna mācība, katra jauna atziņa, katrs jauns veikums jo vērtīgāks rādās. Vismaz priekš katra paša, kas arī ir svarīgākais, ja tas, ko esam paveikuši, ir patiesi no sirds nācis. Un tas nekas, ja apkārt neskan ovācijas un neesi atpazīstams daudziem, taču katram mums ir sava Vieta un savs Uzdevums, lai VISI KOPĀ darbotos šajā Realitātē šajā Laikā. Mums ir neskaitāmas izvēles, tādēļ neviens nevar mums norādīt, ka vienīgi tas Ceļš ir pareizs. Mums ir mūsu Ceļš, pa kuru ejam, reizēm paklūpam, pieceļamies un ejam tālāk. Tas var būt gluds, līkumains, akmeņains, dubļains, plats, tikko pamanāmas taciņas veidā... Mēs ejam vieni, satiekam citus gājējus, paejamies kopā, izšķiramies, ejam tālāk... Reizēm nesaprotam, kāpec esam tikušies, citreiz tik ļoti negribas šķirties... Retajiem izdodas visu savu Dzīves Ceļu nostaigāt kopā, taču mēs kopīgi mācāmies no ikviena, ko savā Dzīves Ceļā esam satikuši.
Ļauju aiziet šim gadam mierīgā harmonijā, lai satiktos ar jauno – 2015.gadu!
PALDIES!
Mīlestībā - Maija
