1. Ieklausieties sava ķermeņa gudrībā, kas izpaužas komforta un diskomforta signālos. Rīcības veida izvēlē vaicājiet savam organismam, kā viņam tas patīk. Ja tas raida ziņu par fizisku vai emocionālu nevēlēšanos, mainiet savu lēmumu, bet, ja piekrīt, - tad uz priekšu!
2. Dzīvojiet šodienā, jo tas ir vienīgais brīdis, kas jums pieder. Visu, kas nāk, pieņemiet kopumā un pilnīgi. Tagadne ir tāda, kādai tai lemts būt, jo tajā atspoguļojas bezgalīgie Dabas likumi. Necīnieties ar lietu kārtību, bet esiet ar to kopā.
3. Atrodiet laiku klusēšanai un meditācijai, mieram un iekšējam dialogam. Klusuma brīdī apjautiet, ka jūs atjaunojat savas tīrās apziņas avotu. Pievērsiet uzmanību savai iekšējai dzīvei, lai jautājumos, kas labs un kas slikts, jūs vadītu intuīcija, nevis uzspiesti ārēji priekšstati.
4. Tieciet vaļā no vajadzības gūt ārēju atzinību. Jūs pats esat sev vienīgais soģis, un jūsu mērķis ir paust nesatricināmu pašcieņu neatkarīgi no tā, ko kurš par jums domā. Sls patiesības izpratne dāvā lielu brīvību.
5. Kad jūs manāt, ka nikni vai protestējot reaģējat uz kādu cilvēku vai ārēju apstākli, apjautiet, ka jūs būtībā cīnāties pats ar sevi. Izskaudis sevi šādas dusmas, jūs dziedēsiet sevi un iekļausieties Visuma plūsmā.
6. Ziniet, ka vārds "tur" atspoguļo jūsu realitāti "te". Cilvēki, uz kuriem jūs reaģējat sevišķi aktīvi, ar mīlestību vai naidu, ir tikai jūsu iekšējās pasaules atspulgs. Tas, ko jūs visvairāk ienīstat, ir tas, ko jūs visstiprāk noliedzat sevī, bet tas, ko jūs visdziļāk mīlat, ir tas, ko jūs visvairāk vēlaties redzēt sevi. Izmantojiet šo "sakarību spoguli" savas evolūcijas ievirzei. Mērķis ir pilnīga pašizziņa. Kad būsiet to sasniedzis, visvairāk kārotais parādīsies pats, bet nevēlamais zudis.
7. Atmetiet kāri tiesāt citus, un jums tūdaļ kļūs krietni vieglāk. Tiesāšana spiež lemt, kas pareizs un kas nepareizs jau esošās situācijās. Visu var saprast un piedot, taču, ja cilvēks uzņemas soģa lomu, tas noliedz izpratni un iespēju piedot. Tiesādams citus, cilvēks pierāda sava pašapliecinājuma trūkumu, un tāpēc der atcerēties, ka ikviens, kam jūs piedodat, vairo jūsu mīlestību pret sevi.
8. Nepiesārņojiet sevi ar toksīniem, vai tā būtu barība, ūdens vai indējošas emocijas. Mūsu organisms ir kas vairāk par parastu dzīvības uzturēšanas sistēmu. To varētu salīdzināt ar ratiem, kuros mēs traucamies pa evolūcijas ceļu. Katras šūnas veselība dod tiešu ieguldījumu organisma kopīgajā veselībā, jo šūna ir radīšanas punkts lielajā radīšanas laukā, ko sauc par cilvēku.
9. Mainiet baiļu motivēto uzvedību pret tādu, kam pamatā ir mīlestība. Bailes ir atmiņas produkts par kaut bijušu. Atceroties nepatīkamo, kas noticis agrāk, cilvēks vērš savu enerģiju uz to, lai tas neatkārtotos. Taču mēģinājumi tagadnei uzspiest pagātni nekad nenovērš jaunu nepatīkamu izjūtu draudus. Tas notiek vienīgi tad, ja viņš savas esības drošību rod mīlestībā, jo tās spēks nav pakļauts bailēm.
10. Ir jāsaprot, ka fiziskā pasaule ir tikai spogulis, kas ataino dziļāko saprātu, bet tas ir neredzams visas matērijas un enerģijas organizējošais spēks. Un, tā kā kripata šā saprāta iemīt katrā cilvēkā, ari viņš piedalās Kosmosa sakārtošanā. Tātad cilvēks ir nesaraujami saistīts ar Visumu un tādēļ nedrīkst pieļaut savas planētas piesārņošanu. Runājot par dziļākiem līmeņiem, jāteic, ka viņš nevar atļauties arī dzīvot ar indīgu intelektu, jo katra doma atspoguļojas saprāta laukā. Augstākais labums cilvēkam un Zemei ir dzīvot līdzsvarā un tīrībā.
Dzīve - tā ir jaunrade. Pastāv daudzi apziņas līmeņi un līdz ar to arī dažādas radīšanas iespējas. Viens no to augstajiem mērķiem ir veidot sevi par mīlošu, netiesājošu un pašcieņas pilnu personību.
(Dipaks Čopra)
