Vienkārši - tici un nešaubies.
Tu esi dzīva, un šī svece ir tava Visuma vienīgais atskaites punkts - tici tam. Uz visiem laikiem izmet no galvas domu, ka ceļš ir veids, kā sasniegt mērķi. Patiesībā mēs sasniedzam mērķi ar katru soli. Katru rītu atkārto šos vārdus: „Es esmu sasniegusi mērķi." Un tu pamanīsi, ka tagad kļuvis daudz vieglāk nonākt ciešā saskarē ar katru tavas dienas mirkli....
Šīs sveces liesma izgaismo tavu pasauli. Pajautā tai: „kas es esmu?"...
Un tagad vaicā svecei vēlreiz: „Kas es neesmu?"...
Tava „īstenība" nesakrīt ar citu cilvēku „īstenību"...
Taču tu zini, ka nevari apstāties. Tu cīnies, bet nespēj savaldīt savas šaubas. Aplūko labi šo sveci - tā šobrīd ir tava pasaule. Tā piesaista tavu uzmanību, tā met ļoti niecīgu gaismu ap sevi. Dziļi ieelpo, aizturi gaisu krūtīs, cik ilgi vien vari, un izelpo. Atkārto šo vingrinājumu piecas reizes!
Šim vingrinājumam jānomierina tava dvēsele. Tagad atceries, ko es teicu - tici. Tici, ka tu spēj, ka esi sasniegusi to, ko gribēji....
Ticība nav vēlēšanās. Ticība ir griba. Vēlēšanās ir kaut kas tāds, ko var piepildīt, bet Griba - tas ir spēks. Griba maina pasauli, kurā dzīvojam. Bet šim nolūkam vajadzīga arī Vēlēšanās....
Tu atradīsi savu ceļu tikai tad, kad sāksi mācīt...Mācīt to, ko nezini...
Vienmēr, kad iespējams, izdari ko tādu, kas īsti neatbilst apkārt esošajai realitātei. Kad sāksi veidot rituālus saviem skolniekiem, tu jutīsi, ka tevi vada. Te arī sākas tava mācīšanās.
(P. Koelju "Portobello RAGANA"
