Fiziskā pasaule ir mūsu radīta. Katrs no mums rada pats savas pasaules versiju, pats savu īstenību un vienreizēju dzīves pieredzi. Kā mākslinieks, kurš vērtē savu jaunāko darbu, arī mēs varam aplūkot nepārtraukto savas dzīves veidojumu un izdarīt secinājumus. Mēs varam no pašu radītās īstenības uzzināt, kas mums vēl ir jāiemācās.
Šī iemesla dēļ mūsu pieredze un vajadzības ir mūsu"es"spogulis. Ārējā pasaule faktiski ir mūsu dvēseles struktūras tiešs spoguļattēls. Kad esam iemācījušies šo spoguli izmantot, ārējā pasaule kļūst par milzīgu palīgu.
SPOGUĻA METODE.
Spoguļa metode var palīdzēt skatīties uz pasauli kā uz spoguli. No šī redzes viedokļa spējam caur ārējo pasauli uzzināt kaut ko par mūsu"es"apslēptajiem aspektiem, ko tiešā ceļā neizdodas pamanīt. Metode pamatojas uz diviem priekšnoteikumiem:
1)viss manā dzīvē ir manis paša radīts un atspoguļo mani pašu. Nav nekādu nejaušību vai notikumu, kam nebūtu sakara ar mani . Visu, kas kaut kādā veidā attiecas uz mani, ir radījusi mana būtība, lai man kaut ko atklātu. Ja es neatspoguļotu nekā no sevis, nevarētu šo situāciju ieraudzīt. Visi cilvēki, ar kuriem es nodibinu attiecības, ir tie dažādie raksturi un jūtas, kas mājo manī;
2)mēģinu nekad sevi nenicināt par spoguļa attēlu, ko ieraugu ārējā pasaulē. Zinu, ka ne viss ir negatīvs. Viss, kas notiek, ir dāvana, kas man dod iespēju sevi apzināties. Galu galā esmu te, lai mācītos. Ja es jau būtu pilnība, tad neatrastos šeit. Kāpēc man jādusmojas uz sevi? Iznāk tā, it kā pirmklasniekam būtu jāizjūt vilšanās, ka viņš vēl nav universitātē. Mēģinu būt pacietīgs un saprotošs pret savu mācību procesu.
Mācos uztvert savu dzīvi kā aizraujošu filmu.
Ja manā filmā ir problēmas, strīdi vai cīņa, man jāiedziļinās sevī un jauzzina, kur attiecībā pret sevi neesmu bijis patiess.
Kad es sev uzticos un esmu tik autentisks, cik vien iespējams, tas atspoguļojas tā, it ka viss norisinātos viegli un bez pūlēm, kā brīnumā.
No Šakti Gavainas grāmatas"Dzīve Gaismā"
