Šī gada otrais mēnesis jau tikpat kā aizvadīts! Dienas kļuvušas garākas un tas priecē. Februārī biežāk varējām priecāties par balto sniega segu, lai gan tā parasti drīz pazuda, pārvēršoties par slapju, grūti izbrienamu masu. Šorīt pie mums atkal bija pasakaini balts visapkārt! Naktī mazliet snidzis un piesalis, tādēļ no rīta koki arī apsarmojuši. Protams, tādā rītā kājas pašas nes laukā pie dabas.
Izstaigājos pasakaini skaistā mežā gar Salacas krastu, spēj tik ieraudzīt, sajust un sadzirdēt. Man patika kāda puiša video par to, kā sajust savu koku un sadzirdēt, ko tas saka. Mani šorīt tik daudzi koki uzrunāja, ka es vienkārši ļāvos šim pasakainajam brīnumam, ko nevar ietērpt vārdos, vien sajust un priecāties...
Šogad neparasti agri uzsāku sulu kūri. Kļavas jau februāra vidū dalījās ar savu bagātību. Bija neliels pārtaukums, kad palika vēsāks un sasniga, bet tad atkal sāka tecēt. No rītiem man tagad vingrošana – aizbrist pāri sasnigušai pļavai līdz mežmalai pēc sulām un atnest mājās 3 litrus šī veselīgā dzēriena.
Esmu tik laimīga, ka dzīvoju tik skaistā vietā, kā Mazsalaca!
Turpinu klausīties dažādas lekcijas internetā. Lasu grāmatas un rakstus. Nodarbojos ar rokdarbiem. Izglītoju sevi un arī šo to lietderīgu padaru. Par garlaicību sūdzēties nu nekādi nevaru.
Priecājos, ja saņemu kādu vēstulīti. Pati maz rakstu šobrīd, vairāk izdzīvoju sajūtas. Uz vēstulēm jau gan atbildu, ja esmu saņēmusi.
Paldies par šo iespēju izteikt sevi!
Ar mīlestību - Maija
