Atkal viens šī gada mēnesis aizvadīts! Ir sācies pavasaris! Nu jau to droši var teikt, jo sniegs beidzot ir nokusis, tikai šur tur vēl manāms, ka ir bijis. Mūspuses slēpotāji to izmantoja līdz pēdējai iespējai. Vēl pirms pāris dienām, kad gāju pēc kļavu sulām, satiku dažus.
Jā, vēl joprojām dzeru kļavu sulas! Joprojām manas rīta pastaigas mērķis ir atnest mājās tās. Ja satecējis vairāk, padalos ar bijušajām kolēģēm un draudzenēm. Gājiena laikā varu nesteidzīgi priecāties par Dabas mošanos.
Mājās arī laiks paiet nemanot. Marta sākumā biju aizbraukusi uz Rīgu satikties ar savām meitām un apmeklēt teātra izrādi, kas ienesa manā samērā vienmuļajā dzīvē kādu krāsainu akcentu. Priecājos par šo iespēju.
Aizrāvos ar adīšanu un pirmo reizi savā praksē noadīju lielo lakatu. Rakstam līdzi bija uzmanīgi jāseko, tādēļ nekāda lielā meditācija šoreiz nevarēja sanākt, taču lekcijas internetā gan klausījos un daudz ko jaunu un pārdomu vērtu uzzināju. Līdz ar to mazāk sanāca palasīt grāmatas un nācās pat bibliotēkā pagarināt termiņus. Nu atkal lasu!
Par Pavasara saulgriežiem Skaņajā kalnā jau uzrakstīju. Lieldienas aizvadījām kopā ar meitām – bijām pie jūriņas, krāsojām oliņas, priecājāmies par kopā būšanu. Nu jau pavisam drīz varēs sākt rušināties pa savām dobītēm. Pavasaris.
Ar pavasarīgu sveicienu - Maija
