"Man vairs nav bail kaut ko palaist garām. Visu, ko man vajag, laiks pienes klāt, tāpēc gadus es vērtēju kā ieguvumu. Jauks paradokss – zaudējot iegūsti. Sev par lielu pārsteigumu, atklāju – par spīti daudzajiem pienākumiem, iešanām un skriešanām, esmu iemācījusies baudīt lēnīgo laiku un piedzīvot iekšējo klusumu. Es cenšos pēc iespējas mazāk uzturēties vietās, kur nejūtos saskaņā ar sevi. Staigājot kājām, rušinoties pa dārzu, lasot un domājot, un daudz klusējot, atbrīvojas telpa, kur visam atbalsoties. Kāds gudrais ir teicis, ka atbalsi nevar izlabot, atbalsi var vienīgi radīt no jauna. Tas nozīmē, lai kādā veidā mēs izpaužamies, tam vienmēr būs sava atbalss." ... |
Komentāri (0)
