Kādēļ tik bieži mēs gribam sasteigt lietas? Būsim pacietīgi un gaidīsim, kad noteiktā situācijā mums tiks parādīta vai dota atbilde uz mūsu jautājumu. Ne vienmēr tas ir tik vienkārši un viennozīmīgi, un ne vienmēr atbilde, ko saņemsim, patiks. Bet tā mēs tiekam mācīti saskatīt lietu patieso būtību. Ne vienmēr situācijas risinājums apmierinās, taču jāatceras, ka lai arī sākumā šķiet, ka tas ir netaisnīgi, tad vēlāk mēs sapratīsim, ka viss kopumā ir bijis mums visharmoniskākais risinājums, kuru tajā brīdī, kad tas tiek dots, nevaram izvērtēt. Jo ne vienmēr spējam skatīties uz visu dzīvi un lietām kopumā, redzam tikai atšķirīgus fragmentus. Bet izrādās, ka šiem fragmentiem ir būtiska nozīme nākošā dzīves situācijā. Kad notiek tas, kas varbūt nepatīk, bet tam ir nozīmē vēlāk. Notikuma brīdī bieži šo situāciju neapziniamies. Tādēļ vajadzētu paļauties uz intuīciju. Paļauties, ka viss, kas notiek, notiek pareizi. Caur to mums tiek stāstīts, kā patiesībā mums ir labāk. Mums tiek rādīts ceļš, pa kuru iet. Rādīts arī ceļš, kā izkļūt no dažādām situācijām, tikai bieži vien mēs to nesadzirdam. Tādēļ mums tiek lūgts ieklausīties sevī, biežāk parunāt ar savu iekšējo Es. Tas vispareizāk parādīs situācijas risinājumu.
Ne balts, ne melns. Pasaulē tā nav. Ir tikai lietas, kā mēs tās uztveram. Tāpat - ne labais, ne ļaunais. Būsim apdomīgi!
