"Citāts no Andas Līces grāmatas “Paldies, ka uzmodināji!:
“Esmu ievērojusi, ka uz mani grāmatu lasīšana iedarbojas fizisku sajūtu līmenī – kad jūtu no grāmatas plūstam siltumu, gribas lasīt šā autora nākamo darbu, kad uzvējo aukstums, vairs netērēju savu dārgo laiku. Izšķirošais nav grāmatas autora vārds vai tituls, galvenais ir vilkme. Kā plīti kurinot. Kad dzirdi – ierūcas un sāk švirkstēt, ir skaidrs – jāliek tik klāt malka. Lasot garīgi uzlādētu grāmatu, notiek kaut kas pārsteidzošs – mēs iekvēlojamies līdz ar autoru, nebūdami personīgi pazīstami, saskaramies ar pleciem un kļūstam par domubiedriem. Iepriekš nekad nav zināms, kad mūsos notiks kūniņas pārtapšana taurenī. Prieks un izbrīns tādos brīžos ir abpusējs – mēs uzsmaidām pasaulei, un pasaule uzsmaida mums.”
Līdzīgi grāmatas izjūtu arī es.
Viena no autorēm, ar kurām izjūtu dvēseļu saskarsmi, ir Anda Līce, tādēļ man prieks, ka tieši šī grāmata nonāca manās rokās septembrī, dzejas dienu laikā. Lasīju un pārlasīju... Izbaudīju... Paldies autorei!
