Reizēm, lai kaut ko saprastu, tas ir jāuzraksta. Jānosauc vārdā. Jāizliek ārpus sevis.
Reizēm, lai kaut ko saprastu, ir jāapklust. Jāienirst sevī. Un klusumā.
Kinorežisores un esejistes Vijas Beinertes grāmata “Vārdi un klusums” ir ļoti personiska grāmata, kurā tomēr daudzi ielūkosies kā spogulī. Šo grāmatu gribas izrakstīt citātos, taču ne tādēļ, lai iemācītos no galvas, bet gan lai saskaņā ar tiem dzīvotu. Jo autore vārdos – bet visvairāk klusumā starp tiem – spējusi atklāt patiesas laimes formulu.
----
Ko te piebilst? Katrs lasot saklausīs to, kas viņā atbalsosies. Man šķita interesanti vērot savas sajūtas....
