"Grāmata, kuru Tu, mīļais lasītāj, turi rokās, ir Visuma bibliotēku noraksts. Tā ir par aistu (baltu tautu) Ceļu, tas nozīmē - par mūsu Saknēm, par mūsu sentēvu cēlo Garu un upurēšanos nākotnes labā, tas nozīmē - mūsu, kuri tagad dzīvojam, labā. Grāmata šī ir par mani un Tevi, par mums, brāļiem, kurus iekarotāji arvien sanaidot tiecās, lai valdītu. Bijās tie mūsu, jo ar savas Brīvības mīlestību bijām spēcīgi, jo to Spēku no mūsu cēlā aistu Gara guvām. Dēvēja mūs par baltiem, jo bijām pie mūsu jūras. Dēvēja par piejūrniekiem un visādi citādi. Taču svarīgi ir pašiem zināt, kas esam. Svarīgi pašiem savu identitāti atcerēties, lai Tautas Gars mūsos vēl dziļāk iesūktos. Tam iesūcoties, ģenētiskā atmiņa atgriezīsies arī ar visu, kas tagadnei ir svarīgs, lai mēs apzinātu nākotni veidotu." - tā raksta grāmatas autore Audrone Ilgevičiene.
Citāti no grāmatas:
Tas, kurš ķermeņa vēlmes un dziņas atstāj, gatavojas dvēseles varoņdarbam. Tādam Garam dievišķais pieskaras. No šā pieskāriena viņš sāk dzīvot starp laicīgo un Gara pasauli, savu dzīvo ķermeni par Gara trauku turēdams. Uzzina lielo noslēpumu par to, ka nāves nav. Kopš tā brīža viņš vairs nebīstas nāves, jo dvēsele nevar no tās bīties, zinādama, ka pasaulīgo laiku tik ķermenis un prāts skaitļo. Dievišķā Gara nolaišanos uz Zemes caur daudzām savām daļiņām, uz Zemes par dvēselēm dēvētām, caur mistēriju, tās lielo nozīmību un jēgu tāds savdabībā par savu apjēdz. To apjēdzis, nespēj bezjēdzīgi dzīvot...
---------------
... Esi, kāds esi! Nav svarīgi, ka ķermenis reizēm salūst: tas laicīgs ir, tāpēc tam savas robežas. Garam robežu nav, tāpēc tas salūzt nevar. Svarīgi ir dvēseli, caur kuru Gars svētais darbojas, dzirdēt. Tādēļ vadonim nav vedamajiem jāatbild un pēc viņu vēlmēm un iedomām jādzīvo. Ne uz vedamiem pleciem atbildība gulst, bet uz taviem. Tādēļ nelūkojies apkārt, piekrišanu meklēdams, savukārt pelšanu un nosodīšanu vērā neņem! Klausies savā sirdī, kura Ceļa zina! Nepārgursti, lai to dzirdētu! ... Caur to Lielā Māte Dieve runās. Caur to Tēvu dzirdēsi. Tici tiem, tici Ceļam un sirdij savai! Tikai uz tiem paļauties vari. Ja šaubīsies, neviens vairs nepalīdzēs, jo nevienu no tiem nedzirdēsi.
Kļūda tava domāt, ka citi cilvēki pasauli redz un saprot tāpat kā tu...
-------------
Ceļš ir tas, kas satuvina un izšķir.
Ceļš ir tas, kas atver un kas aizver.
Ceļš ir tas, kas modina mosties gatavos.
Tie, kas Ceļa jēgu saprot un izdzīvo, -
Jaunu sevi atrod.
Atrod tādu, kādu nezināja,
Jo neīsto sevi par īsto uzskatīja.
Neīstais sapņus par īstumu sapņo.
Īstais savu dzīvi atrod.
Tas, kurš par Ceļa jēgu top,
Top arī par Ceļu.
Atgriežas tāds par sevi.
Tāds īstu un tādēļ brīvu dzīvi dzīvo,
Jo citādāku vairs negrib.
---------------------
Man šo grāmatu uzdāvināja un esmu pateicīga bērniem par to. Šī nav parasta grāmata un katrs lasītājs to droši vien sajutīs pavisam citādāku... Iesaku izlasīt!
Paldies autorei!
