"Draudzība un mīlestība var rasties un pastāvēt gadu gadiem, pat visu mūžu ne vien starp diviem cilvēkiem, bet arī starp divām zemēm, divām tautām un būt tām spēka avots. Šīs vēstules stāsta ne tikai par manu draudzību ar lietuviešu dzejnieku Alfonu Maldoni; tās vēsta arī par skarbo laiku, kurā mums nācās dzīvot, par cilvēkiem un notikumiem, kādi bija ap mums, un par to, kā tie mūs ietekmēja."
Daina Avotiņa
"Šajās vēstulēs ir stāsts par cilvēcisku mīlestību ne tikai sadzīviskā nozīmē, bet arī par mīlestību, kas savij kopā divu brāļu tautu, divu vienīgo indoeiropiešu baltu valodu zarus un ziedus. Te ir Daina Avotiņa, Alfons Maldonis, Justīns Marcinkevičs, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Knuts Skujenieks... Te ir tik daudz draudzības un mīlestības. Lasiet paši un izjūtiet divus lielus cilvēkus un divas baltu tautas, kas viņus radījušas."
Jānis Peters
----------
Esmu izlasījusi gandrīz visas Dainas Avotiņas grāmatas... Esmu savā laikā rīkojusi tikšanos ar autori, sagatavojot viņas dzejas kompozīciju, kurā arī pati piedalījos... Esmu bieži braukusi garām viņas tagadējām mājām "Mačkalni" kādreiz pie saviem vecvecākiem, kuri arī dzīvoja pie Salacas nedaudz tuvāk jūrai, tagad uz kapiem un jūru... Esmu visu savu apzināto mūžu dzīvojusi ar un starp grāmatām... Esmu lielāko savas dzīves daļu nodzīvojusi laikā, kas aprakstīts grāmatā un sava darba specifikas ietvaros literāro pasākumu apraksti man vairāk vai mazāk pazīstami, kā arī pieminētie autori...
Aizkustināja līdz sirds dziļumiem tieši pēdējā grāmatas daļa, jo izlasīju publicētajās vēstulēs daudz pārdomu līdzīgu manām... Par vecumu, par vientulību, par aizgājušo laiku...
Paldies autorei!
