Manai tautai: Ieva Akuratere
 Spilgta un daudzveidīga ir dziedātājas Ievas Akurateres dzīve un daiļrade. Gluži tāpat grāmata, kurā Ieva stāsta par sevi un kurā par viņu stāsta dzejniece Amanda Aizpuriete un muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, ir dzīva un intriģējoša liecība par laikmeta un cilvēciskajām kolīzijām - ar īpašu skanējumu katram no mums.Latvju tautas Baltā Māte, Pērkona trakojošā rokdīva, mīlas duetu un šūpuļdziesmu dziedātāja - dažāda ir Ieva Akuratere.No viņas skandēto dziesmu simtiem noteikti katrs var atrast melodiju tieši sev. Un daži saka, ka Ievas balss spēj pat dziedināt.Bet - vai esat pamanījuši, ka Ieva taču ir arī zieds. Kas prasās maiguma, glāsta, modra sarga....... Tāds latvisks zieds ,kura daiļums palaikam neuzkrītošs, bet savā vienkāršībā mūžīgs. Tā tālā smarža uzvilnīs arī no šīs grāmatas lappusēm, kas stāsta par Ievas Akurateres dzīvi un darbu.
... manuprāt, ļoti vērtīgas atziņas un ietekumi -
... Kāds liels trieciens mums vienmēr vēsta par nepareizu dzīvi. Par baiļu pilnu atkarību no kaut kā vai no kāda. Tas nozīmē, ka sievietei ir jāatjauno sava brīvā, harmoniskā būtība, savs enerģētiskais apvalks, sava āda un pat spārni!
Iedomājieties, ka jūs katru rītu mazgājaties kalnu strautā vai meža upē. Ka jūsu acis kļūst atkal redzīgas un jūs spējat izšķirt labo no ļaunā, bez nosodījuma un dusmām, tikai jūsos ir atjaunojies dabiskais reflekss, kurš brīdina no briesmām, un, lai cik jūs būtu kaut kur iestigušas, ir atjaunojusies spēja izrauties, aizbēgt, novērtēt un dzīvot dabai un Dievam tīkamu dzīvi. Piedodiet sev visu, attīrieties ar lūgšanām, meditāciju vai sievišķīgi graciozu, laimīgu darbošanos. Dzeriet tīru, dzīvu ūdeni, jo cilvēks sastāv par apmēram divām trešdaļām no ūdens.
Prieka un aizkustinājuma vai sirsnīgas, rāmas nožēlas, jaunas attīrošas atziņas asaras izskalos jūsu ķermeni un garu. Tikai neraudiet aiz dusmām, apvainojuma vai sajūtas par savas nelaimes traģisko unikalitāti. Tas piesārņo un atņem spēkus. Kad apzinās nāves tuvuma iespējamību, tad var ielūkoties aiz horizonta un „pārlēkt pāri barjerai" un vēl vairāk saprast un sajust visu cilvēku vienotību un psiholoģisko enerģētisko līdzatkarību. Tad rodas pilnīgi jauna un laimīga dzīves mīlestība jau briljanta kvalitātē. Visi zina simbolisko jaunas iniciācijas attēlojumu Bībeles stāstā par Lācaru. Katra sieviete, kura izgājusi sava personiskā krusta ceļa mokas, ciešanas, pazemojumus, nicinājumu un apsmieklu par savu kroplību, radušos neatbilstību iekārotās sievietes tēlam, tāda sieviete var ietīties savas glābjošās patības apziņas kūniņā, savākt jaunus spēkus un izlidot kā Fēnikss no pelniem, vienas dzīves laikā atdzimstot jaunai dzīvei skaistas, mīlošas, labu vēlošas un sev un citiem visu piedodošas. Izklausās kā pasakā. Bet dzīve jau arī ir pasaka, tāda, kādu mēs pašas to veidojam, vajag tikai vienmēr „spicēt ausis"....
LAI MUMS IZDODAS! |
