Pētot vārdu dziļo psihoemocionālo nozīmi, esmu sapratusi, cik svarīgi ir turēt tīrus vārdus un to pamatu – savas domas. Tas mums visiem būtu ļoti vēlams, īpaši šajā laikā, kad vairums ļaužu ir uzvilkti un nervozi. Vajadzētu apzināti censties kontrolēt savas domas un negatīvās aizraidīt prom labi ātri, tās nevairojot un neaudzējot lielākas. Tā ir apzinātība, savu domu un vārdu pārvaldīšana, kas mums visiem jāmācās. Protams, ka tas nav viegli, bet esmu dzirdējusi gana daudzu cilvēku stāstus, kā viņi, uzturot un vairojot sevī baiļu domas, ir tikuši pie nopietnām kaitēm vai problēmām. Savukārt mainot savu attieksmi un domāšanu pozitīvā virzienā, cilvēki spēj sevi sakārtot un uzturēt veselu. Ne velti tautas tradīcijā jau minēts tīru domu un vārdu spēks, piemēram:
Kad prāts un vārds tev tīrs, tad visur esi vīrs.” (LFK 1552–241)
Rīta rasa noskaloja
Rožu ziedam puteklīšus;
Es aizmirsu ļaunu vārdu,
Labu vārdu dzirdēdama. (LD8833)
Pateicība
Svarīgi apzināties arī pateicības pozitīvo ietekmi uz veselību un cilvēku savstarpējām attiecībām. Tautas tradīcijās pateicība pausta gan dieviem, gan dabas norisēm, gan līdzcilvēkiem. Tā bijusi dažādu sadzīves un svētku rituālu svarīga sastāvdaļa. Pateicības paušana dažādās sabiedrībās bija un joprojām ir cieši saistīta ar cilvēka pasaules izpratni un attiecībām ar dieviem, kas parasti tiek veidotas ar rituālu palīdzību. Daudzi no tiem ir tieši pateicības rituāli. Uz pateicības saikni ar dievišķo norāda latviešu valodas vārda „paldies” izcelsme. Tas veidojies, saplūstot frazeoloģisma „Palīdz, Dievs” vārdiem. Mūsdienu valodas lietojumā tas vēl joprojām pazīstams kā sasveicināšanās un novēlējuma formula: „Dievs palīdz!”
Gan psiholoģijas, gan neirozinātņu pētījumi rāda, ka īsti izjusta pateicība rada pozitīvas emocijas, kas labvēlīgi ietekmē kopējo cilvēka dzīves kvalitāti. Dienvidkalifornijas Universitātes psiholoģijas un neirozinātnieku grupa ar klīniskiem pētījumiem pierādījusi, ka pateicības izpausmes labvēlīgi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, gan arī sociālās attiecības. Apzināti praktizēta vai negaidīti provocēta, pateicība veicina savstarpējo attiecību uzlabošanos, palielina sociālās integrācijas sajūtu un tuvību, kā arī var samazināt garīgo slimību simptomus.
Psihoterapijas pētījumi apliecina tautā izsenis novēroto pateicības pozitīvo ietekmi uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Pateicība uzlabo cilvēka apmierinātību ar dzīvi un noturību pret slimībām. Regulāras pateicības izpausmes uzlabo miega kvalitāti, samazina stresa līmeni un izdegšanas sindromu, kā arī mazina depresīvās sajūtas.
Latviešu folkloras materiālos redzams, ka pateicība apzināti lietota labsajūtas uzlabošanai. Tā izmantota, lai atbrīvotos no apkārtējo negāciju ietekmes, kā arī lai atvairītu pazemojošu un noniecinošu attieksmi. Kā rāda folkloras piemēri, tautas dzīvesziņā gadu gaitā bija izveidojusies pieredze, ka pateicība palīdz pozitīvu emociju veidošanā un apziņas paplašināšanā, neļaujot fokusēties uz sīkām neveiksmēm. Tā rosina vērtēt dzīvi plašāk un ieraudzīt kopskatu, kurā labo lietu krietni vairāk nekā negatīvo. Tautasdziesmas nes vēsti, ka pateicība palīdz pārveidot smagās emocijas gaišās, vēršot uzmanību uz attiecīgās situācijas pozitīvajām lietām un tādējādi atlaižot negatīvās sajūtas:
Paldies saku tiem ļaudiem,
Kas man mazu nicināja:
Nu man laiks lielai augt,
Lielu pūru darināt. (LD 8780)
Valodiņu tiltu gāju,
Brāliņosi dzīvodama.
Paldies, ļaudis, par valodu,
Jel kājiņas neapmirks. (LD 9022)
Līdzīgā veidā pateicība pausta, noslēdzot un atlaižot pagājušas lietas vai pārtraucot un pabeidzot neveiksmīgas attiecības. Piemēram, tautas parunas ieteikums: „Saki paldies, ka tiki no viņa vaļā.” (LFK 23, 998)
Šajā ieteikumā izteikta psiholoģiski dziļi pamatota doma, jo, pasakot paldies bijušajam partnerim, ir vieglāk atbrīvoties no aizvainojuma un rūgtuma. Ar pateicību atvadoties, ir vieglāk palaist aizejošo un saskatīt to labo un vērtīgo, ko aizsāk un veicina šādu attiecību pabeigšana:
Paldies saku tam puišam,
Kas ar mani nicināja;
Pūriņš auga augstumā,
Vilnainīte kuplumā. (LD 8779)
Šīs tautasdziesmas lieliski ilustrē mūsdienu psihoterapijas atzinumu, ka pateicība stimulē motivācijas veidošanos, tā dod impulsu cilvēka iekšējai motivācijai un tālākai darbībai. Tieši šīs iedarbības dēļ ar depresiju sirgstošiem pacientiem tiek ieteikts regulāri praktizēt pateicības paušanu, katru dienu uzrakstot vai izsakot pēc iespējas vairāk pateicības. (Freund, Lehr 2020) Kā rāda klīnisko pētījumu rezultāti, pateicība rosina pozitīvas emocijas, apmierinātību ar dzīvi, nostiprina izturību pret veselības problēmām, nodrošina labāku miega kvalitāti, samazina izdegšanas un depresijas simptomus (Kini et al. 2016).
Ļoti līdzīgi kā pateicība arī citi labie un mīļie vārdi, labās domas veicina pozitīvu emociju veidošanos un palīdz uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Mūsdienās pozitīvo domu ietekmi daudz pēta psihoneiroimunoloģija. Saskaņā ar to mums šobrīd vajadzētu pēc iespējas vairāk labu vārdu, labu domu un labu iespaidu, jo pozitīvas emocijas palīdz stiprināt mūsu imunitāti un veselību, turpretī negatīvie impulsi to vājina.
Tāpēc šobrīd īpaši iesaku apzināti visapkārt meklēt pozitīvus impulsus, iepriecināt sevi ar labām lietām, mīļām dziesmām, patīkamām un aizraujošām nodarbēm, ar pastaigām pie dabas, ar prieku par skaistajām dabas izpausmēm, par saules stariem un mīļiem cilvēkiem.
