LIEPA
Māras koks.
Pie liepas ir vērts iet pēc miera un atbrīvoties no stresa, sirdssāpēm, kāda pāridarījuma ievainojuma. Pieglausties liepas stumbram un izbaudīt šī koka stipro, maigo mieru un beznosacījumu mīlestības pilno pieņemšanu.
Enerģiju dodoša
Pie liepas varat doties, kad likteņa pavērsieni un pārbaudījumi liekas par smagu – var iet un bēdas izsūdzēt liepai, viņa sapratīs vienmēr. Liepa ar savu auru it kā samīļo, nomierina. Ne velti tautasdziesmā teikts:
Pie liepiņas pieglaudos,
Kā pie savas māmuliņas.
Viņai neeksistē jēdzieni «labs», «ļauns» – atbalstīs visus, jo uzstādījums ir – ar mīļumu var palīdzēt pat viscietākajiem, viskašķīgākajiem un sirdīgākajiem.
Pat lapas tai ir sirds formā.
Liepa apņem mīlestībā un maigumā, dod siltumu, kas cīnītājam arī ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus. Ne velti senāk pie katras lauku mājas auga gan ozols, gan liepa – līdzsvaram.
Palielina organisma vispārējo tonusu, stiprina imunitāti, atbrīvo no noguruma.
Jūlijs, – tiek dēvēts par Liepu mēnesi.
Liepu, maigās sievišķības koku, raksturo sirds siltums, sakrālos un simboliskos attēlos tās lapas bieži tiek attēlotas izteiktā sirdsveida formā. Ģimenes un dzimtas stiprinošos rituālos zem liepām ziedo pienu, sviestu, sieru, lai būtu veselība visai ģimenei (dzimtai), un it īpaši bērniem. Arī šādi izpaužas liepas saistība ar Mēnesi un ar to saistītām vielām un dzīvību.
Liepu dēvē par dzīvības koku. Liepa simbolizē ne vien dzīvības avotu un pastāvēšanas pamatu – pienu, bet arī prieka, maiguma, mīlestības un gaumes avotu – medu. Liepu ziedus lasot sievietes dvēsele darinās balta. Šis darbiņš īpaši ieteicams jaunām meitenēm, lai arī viņas pašas būtu maigas, smaržīgas un jaukas un paturētu prātā, ka pēc reibinošās ziedēšanas nāks cits – augļu briedināšanas laiks.
Liepu saista ar mīlestību, harmoniju un saskaņu un tāpēc arī liepu mēneša rituāliem vajadzētu būt vērstiem uz saskaņu un vislabāk tie veicami ģimenē, vēl labāk ja šai mēnesī kādā dienā sapulcējas visa dzimta.
Liepu ziedu tēja nav ikdienas tēja, bet ir dzerama īpašos attīrīšanās rituālos vai gadījumos, kad jūtams fizisks sasirgums – tā labi atbrīvo no saaukstēšanās slimībām, kad cilvēkam pietrūcis citu dotais sirds siltums vai pats bijis nocietinājies.
Kupla, kupla liepa auga
Pie Saulītes namdurvīm:
Saule sēd galotnē,
Saules meitas pazarēs.
Tautas sakrālajos tekstos – Dainās, teikās, pasakās, ticējumos bieži sastopama Saules pašas un Saules meitu simboliskā saistība ar liepu. Mentālā plānā Saule ir augstākās pakāpes zintnieces, garīgās skolotājas simbols, Saule meitas – viņas mācekles šeit uz Zemes.
Arī pa liepas zariem var uzkāpt debesīs. Liepas kokā slēpjas Daugavā noslīkušas pastarītes dvēsele līdz tam brīdim, kamēr svētu rītu atnāk Dieva dēli un no tā darina kokles. Kokle ir dvēseles simbols. Pastarīte – tā, kuras dvēsele sasniegusi augstāko pakāpi, spēj aiziet pa staru.
Kupla liepa izaugusi
Saules takas maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakaru noiedama.
