Raganas ir pastāvējušas vienmēr un visur, par tām rakstīts pat Bībelē. Tās sauktas dažādos vārdos - gan labos, gan ļaunos. Raganas ir tulki, kas tulko nedzirdīgai ausij neesošu valodu, tās atrod atslēgu durvīm, kam atslēga nekad nav pastāvējusi, un aizver tās durvis, kas cilvēku maldina un padara ļaunu. Raganas vieno Dievs un misija kalpot cilvēcei.
Sanita Petere, kuru ļaudis nodēvējuši par Balto Raganu, saka: “Cilvēki visos laikos ir skauduši, neieredzējuši, iekārojuši, vēlējuši cits citam ļaunu, kam pamtā ir alkatība un egoisms. Var teikt, ka Velns kārdina un trako, paņem savā varā. Bet cerība ir vienmēr…"
-----------------
Citāts no grāmatas:
"Cilvēka mūžs ir kā karte un tajā tiek ierakstīta ne tikai katra mūsu kustība un darbība, bet arī katra dzīvē sastaptā cilvēka nospiedums. Es vienmēr cenšos atrast sakarības, saprast, ko šis konkrētais cilvēks man spēj iemācīt vai kādu pieredzi man sniegs (vai jau sniedzis), bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādus iepriekš paredzētus dzīves ceļa krustojumus izbēgt nav iespējams. Ir cilvēki, kas iespiežas mūsu apziņā un viņu nospiedumi mūža kartē ir neizdzēšami; ir tādi, kas nāk un iet, bet vienmēr atgriežas; ir arī tādi, kas tikai uz īsu mirkli satricina mūsu pasauli un pazūd uz visiem laikiem; vai tādi, kas, vienreiz ienākot, vairs neaiziet nekad. Mēdz gadīties arī tādi viesi, kas labprāt šķērsotu mūsu karti, bet, šķiet, neizskaidrojamu iemeslu pēc mēs paturam viņus tikai pie sava sliekšņa un nelaižam ne soli tālāk, un tad viņi pazūd uz visiem laikiem kādā citā kartē vai maldās pa savējo. Vai tieši pretēji, mēs ievelkam savā dzīvē it kā nejaušu garāmgājēju, kas tikai kā ceļotājs šķērso mūsu teritoriju, un tādam cilvēkam mēs spējam atklāties ļoti dziļi, atkailināt savu dvēseli un neizprotamā cerībā gaidīt brīnumu. Katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, kad, satiekot svešinieku, pieķer sevi pie domas, ka jau ir pastāstījis lietas, ko nestāsta pat tuvākajiem cilvēkiem, dvēsele pati izlej visas sāpes. Es ticu, ka šādas tikšanās nav nejaušas, mēs neapzināti iztīrām sirdi no smaguma kā no nastas, kas jau paliek par smagu nešanai. Bet svarīgākie mūsu kartes šķērsotāji ir tie, kas dod visvērtīgāko pieredzi: skolotāji, kas ar savām mācībām padara mūs par tādiem cilvēkiem, kādi esam tagad."
