Katra apņemšanās doties ceļā vispirms rada bailes. Ir jānoplēš viss vecais, iepazītais. Un, plēšot nost veco, es vēl nezinu, kas mani gaida. Nepazīstamais manī rada bailes. Tomēr katra apņemšanās vienlaikus slēpj arī apsolījumu; apsolījumu, ka būs kaut kas jauns, tāds, kas nekad vēl nav bijis, kas nekad vēl nav redzēts. Tā cilvēka dzīve, kurš laiku pa laikam nedodas ceļā, pamazām sastingst. Tas, kurš nemainās, kļūst vecs un sastāvējies. Tas, kas mūsos vēlas doties ceļā, ir mūsu dzīves jaunās iespējas.
(Grām. " Neaizmirsti vislabāko" - 10.janv.)
