Senie latvieši piešķīruši zināmu nozīmi skaitļiem. Tautas ticējumos atrodami varianti, kuros saglabājusies skaitīšana uz priekšu (1-9) un atpakaļ (9-1), proti: 1-2-3-4-5-6-7-8-9-9-8-7-6-5-4-3-2-1. Tomēr lielākā skaitā pierakstīti teksti, kuros jāskaita tikai no 9 līdz 1.
Pret kārpām vecā mēnesī jāskaita šādi: 9-8-7-6-5-4-3-2-1-neviena. Tā jādara trīs reizes un jāsaka: "Lai iznīkst kā vecais Mēness." Kārpu nodzīšanas vārdos skaitīšana no 9 līdz 1 ir pielīdzināta Mēness iznīkšanai jeb dilšanai, tādejādi buramvārdos ar dziestošā Mēness analoģijas palīdzību mēģina izārstēt (iznīcināt kā vecu Mēnesi) kādu cilvēka vai dzīvnieka slimību. Skaitli 9 šeit var uzskatīt par laiku, kurā Mēness izdilst.
Vēlāk, kristietības ietekmē, skaitli 9 buramvārdos bieži aizstāj skaitlis 7.
Skaitīšanas paņēmiens latviešu buramvārdos, skaitot no 1 līdz 9, lietots slimības vai kaites progresa izsekošanai, briedināšanai, un tad tiek novilkta robeža, pēc kuras turpina ar atpakaļskaitīšanas metodi uz analoģijas pamata. (Sandis Laime, "Svētā pazeme".)
Zvaigžņu Andža brošūrā "Seno latviešu apvārdošanas un burvības vārdi" (1930) lasām:
"No trejdeviņām vainām Dieva tā Dēla un Dieva tā Svētā Gara. Kas pie tā akmeņa un pie tā koka piesitas, 9-8-7-6-5-4-3-2-1. Dievs Dēls, Svētais Gars, palīdzi man to cilvēku glābt un tās sāpes atņemt. Mans Jēzus gāja jūrā, trīs rozes nesa rokā: to slimības rozi iemeta jūrā, veselo atstāja pie sevis Marijai. Marija, Jēzus māte, palīdzi manīm to cilvēku glābt un tās slimības atņemt. Iekš tā vārda Dieva tā Tēva, Dieva tā Dēla, tā Svētā Gara. Āmen.
Vārdi domāti nezināmām vainām."
Brošūras pirmais izdevums "Mūsu senču vārdošana un burvības" izdots 1910. gadā Ērgļos, 1930. gadā izdevums papildināts.
Skaitļu maģijas lietās ieskatījās
Arnis Kaspars
Maģiskais devītnieks
Arņa Kaspara publikācijā jau norādīts, ka senajiem latviešiem maģiskais skaitlis bija 9, un tikai vēlāk, kristietības spiediena rezultātā, dainās un vārdojumos parādās skaitlis 7 - kā Dieva pasaules radīšanas septiņu dienu atspoguļojums. Skaitlim 7 laikam gan nav nekāda sakara ar burvestībām un maģiju, ko nebūt nevar teikt par skaitli 9 - šis skaitlis tiešām ir maģisks, un skaitlis 3, otrs latviešu mitoloģijā visbiežāk sastopamais, ir tikai maģiskā devītnieka atvasinājums jeb sastāvdaļa.
Skaitļa 9 maģiskums ir ietverts ļoti daudzās latvju dainās, turklāt pieminēts parasti tiek nevis viens, bet trīs devītnieki vārdā "trejdeviņi" (Trejdeviņas saules lēca..., Aiz trejdeviņām zemēm... utt.). Varam diezgan droši pieņemt, ka par sātana skaitli uzskatītā skaitļu kombinācija 666 patiesībā ir jau senlatviešiem zināmais maģiskais skaitlis 999, uz kuru kāds paskatījies no otras puses.
Un tagad ņemiet rokā kalkulatoru vai papīru - paspēlēsimies ar skaitli 9, un jūs atzīsiet, ka darbošanās ar to vienkāršas aritmētiskas darbības pārvērš par maģisku rituālu, jo, lai ko jūs darītu, lai kādā virzienā dotos, jūs vienmēr atgriezīsimies izejas punktā, maģiskajā visa pirmsākumā - pie cipara 9!
Vispirms pareizināsim 9 ar citiem skaitļiem, no 2 līdz 9. Lai kādu iznākumu mēs iegūtu šīs aritmētiskās darbības rezultātā, iznākuma ciparu summa vienmēr dod skaitli 9. Piemēram, 2 x 9 = 18, 1 + 8 = 9; vai 5 x 9 = 45, 4 + 5 = 9; vai 9 x 9 = 81, 8 + 1 = 9; utt.
Tagad pamēģināsim no skaitļa 9 veidot ģeometrisko progresiju, dubultojot katru nākamo rezultātu - un atkal, kamēr saskaitāmie ir divciparu skaitļi, iznākuma summa veido skaitli 9. Tātad: 9 + 9 = 18 (1 + 8 = 9); 18 + 18 = 36 (3 + 6 = 9); 36 + 36 = 72 (7 + 2 = 9); 72 + 72 = 144 (1 + 4 + 4 = 9).
Būsiet jau pamanījuši, ka ik pa brīdim devītnieks dubultojas vai pat trīskāršojas, iznākumu ciparu summai zināmu laiku veidojot skaitli 18 vai 27, kura ciparus saskaitot, atkal iegūstam to pašu maģisko devītnieku. Tātad: 144 + 144 = 288 (2 + 8 + 8 = 18, 1 + 8 = 9); 288 + 288 = 576 ( 5 + 7 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); tālāk iznākuma ciparu summa atkal kādu laiku veido devītnieku: 576 + 576 = 1152 (1 + 1 + 5 + 2 = 9); 1152 + 1152 = 2304 (2 + 3 + 0 + 4 = 9); un atkal pārejam uz iznākumu astoņpadsmit: 2304 + 2304 = 4608 (4 + 6 + 0 + 8 = 18, 1 + 8 = 9). Utt.
Tagad mēģināsim reizināt devītnieka reizrēķina iznākumus (9 x 2 = 18 utt.) pašus ar sevi, un atkal nonāksim pie tā paša maģiskā devītnieka: 18 x 18 = 324 (3 + 2 + 4 = 9); 27 x 27 = 729 (7 + 2 + 9 = 18, 1 + 8 = 9); 36 x 36 = 1296 (1 + 2 + 9 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); 45 x 45 = 2025 (2 + 0 + 2 + 5 = 9); 54 x 54 = 2916 (2 + 9 + 1 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); 63 x 63 = 3969 (3 + 9 + 6 + 9 = 27, 2 + 7 = 9); 72 x 72 = 5184 (5 + 1 + 8 + 4 = 18, 1 + 8 = 9); 81 x 81 = 6561 (6 + 5 + 6 + 1 = 18, 1 + 8 = 9).
Un tagad pamēģināsim, kā šī "devītnieka maģija" darbojas ar ļoti lieliem skaitļiem, proti, pareizināsim pēdējo rezultātu (81 x 81 = 6561) pašu ar sevi, tātad, pārbaudīsim, vai pie devītnieka atgriezīsimies arī ģeometriskā progresijā: 6561 x 6561 = 43046721 (4 + 3 + 0 + 4 + 6 + 7 + 2 + 1 = 27, 2 + 7 = 9).
Tiešām maģiski, vai ne? Tā varētu turpināt vēl un vēl, kā spēlē, kas nekad nebeidzas. Lai ko jūs iesāktu, lai kādā virzienā dotos matemātiskās darbībās ar skaitli 9, iznākums jūs vienmēr novedīs atpakaļ pirmsākumā - pie sākotnējā skaitļa. Kā čūska, kas ierijusi pati savu asti, izveidojot bezgalību - kaut ko tādu, kam nav ne sākuma, ne beigu.
Varbūt te slēpjas pasaules uzbūves formula?
Guntis Feldmanis
