2011.gada 13.oktobris
 Es nāku pie Tevis šodien cauri pelēkām lietus lāsēm ar pašas audzētām mazām saulītēm rokās... Jā, brāzmainais vējš izmētājis koku krāsaino rotu un tie pamazām kļūst arvien kailāki... Zemes Māte jau gatavo savus Bērnus ziemas miegam...
Bet vēl ir rudens! Vēl zīles un kastaņi krīt! Vēl dārzā zied miķelītes un krizantēmas! Vēl...
Kad tiek uzdots jautājums - kurš gadalaiks ir visskaistākais? - es atbildu, ka visos gadalaikos ir savs skaistums. Tāpat kā cilvēku dzīvē - katrā vecumā ir savs skaistums, savi prieki un savas skumjas. Laiks neapturami steidzas uz priekšu nepārtrauktā mijā. Vēl vakar viss plauka un ziedēja, bet šodien...
Taču arī šodien Tu pēkšņi ieraugi, cik graciozi vējā virpuļo dzeltenā kļavas lapa... Jā, tā ir viņas pēdējā deja šai dzīvē, bet tāpēc izbaudāma ar prieku! Ir mirkļi, ko ieraugām un saglabājam sirdī, lai būtu, ko atcerēties. Kā krāsaino varavīksnes loku. Bet ir arī tādi posmi dzīvē, kuriem ātrāk gribētos paskriet garām, taču tas nav iespējams, jo tur notiek mūsu Mācību Stundas, kas mums jāapgūst un tikai tad varēsim tālāk iet. Jā, reizēm tas ir tik grūti un zūd ticība, taču mēs turamies, kā nu katrs protam.
Es savā dzīvē jau esmu izgājusi cauri dažādiem posmiem, bet joprojām esmu gatava mācīties, lai arī mani Uzdevumi kļūst arvien grūtāki un daudziem vēl meklēju risinājumus. Man palīdz grāmatas, jo tajās es bieži rodu atbildes uz saviem jautājumiem. Man palīdz atrastais šeit internetā. Man palīdz domubiedru atbalsts. Man palīdz tas, ka arī Tu šeit atnāc un palasi, ko esmu ievietojusi. Man palīdz to pateicības vārdi, kuri uzdrošinās man uzrakstīt personīgi. Liels PALDIES! jums, mīļie! Visi kopā mēs veidojam vienu Veselu, taču katram no mums atsevišķi ir sava, ļoti svarīga vietiņa, lai arī mums pašiem reizēm šķiet, ka esam pārāk maznozīmīgi. VISAM ir sava NOZĪME!
KAS MEKLĒ, TAS ATROD!
LAI MUMS IZDODAS!
Maija
P.s. Personīgai saziņai - harmonija53@inbox.lv
|
|
