Kristīne Muciniece "Vēstules" no cikla "Eņģeļu acis" 2.grāmata
 Tā ir mana sev uzdāvināta dzimšanas dienas Dāvana - Kristīnes Mucinieces abas grāmatas no cikla „Eņģeļu acis"...
Ja 1. grāmatu „Kristālu sargātāji" lasot, neko nezināju ne par grāmatas autori, ne tās saturu, vienīgi paņemot rokās bija piesaistījis tās noformējums un nosaukums, tad otro - „Vēstules" jau apzināti gaidīju un meklēju iespējas ne tikai izlasīt, bet arī iegādāt savā privātajā kolekcijā. Esmu ļoti priecīga, ka ne tikai esmu šīs grāmatas lasījusi, bet kaut nedaudz caur dažām vēstulītēm esmu iepazinusi arī grāmatas autori un zinu, ka mēs noteikti arī satiksimies...
Dvēseļu radniecība - tā to varētu nosaukt, ko jūtu strāvojam no Kristīnes rakstītā.
Visu mūžu esot kopā ar grāmatām un bibliotēkā vērojot lasītāju intereses, ir radušās dažādas pārdomas. Arī par to, ka ir nezūdošas vērtības, kas saglabājušās cauri gadiem, bet ir arī tādas, kas parādās, izdara SAVU SAVĀ LAIKĀ un vienkārši pazūd... Cik daudz ir tādu grāmatu un to autori, par kuriem jaunā paaudze vairs neko nezina...
Lasot Kristīnes grāmatas man ienāca prātā doma, ka šobrīd grāmatas tiek citādi rakstītas - caur Jaunajām Enerģijām un tās ir pavisam citādi uztveramas, kā iepriekš radītās. Lasot es pilnīgi jutu, kā manī ienāk šī Jaunā Enerģija... Lai gan daudz kas man jau bija zināms un ieviests savā dzīvē... Jā, savā laikā esmu lasījusi vairākas grāmatas, kas manī radījušas dziļu rezonansi (par dažām informācija arī šajā lapā) un katrai no tām ir bijusi sava nozīme tajā brīdī, kad lasīju. Ja man ir vēlme atgriezties pie lasītā, tad tā arī daru, jo zinu, ka atradīšu to, kam iepriekš vēl nebiju gatava. Šobrīd Kristīnes grāmata sasaucas ar vēl pāris, kas ir manā dienas kārtībā - vienu pārlasu un otrai pa vidu izlasīju šo... Tātad - tieši tas man šobrīd vajadzīgs!
Zeme ir Absolūtas Mīlestības dāvana cilvēkiem... Vai Tu kādreiz esi centies sajust, cik ļoti Zeme Tevi mīl? Vai Tu kādreiz esi centies Zemi mīlēt tā, kā viņa mīl Tevi? Ikkatru no mums! Atveries un ļauj sevi mīlēt, un mīli arī Tu! Zemei nav svarīgi, kas Tu esi. Viņa Tev savu mīlestību dāvā nesavtīgi, nešķirojot un nedalot. Viņa Tev sevi atdod visu. To sajust līdz dvēseles dziļumiem ir burvīgākais brīdis cilvēka dzīvē, un to var sajust katrs, tikai ir jāatver sirds un jāļaujas brīnumam. Šim atvēršanās un attīrīšanās ceļam cauri iziet arī šī stāsta varonis Alekss, kuram jāieskatās savas būtības tumšākajā pusē, lai saskatītu lielo Gaismu, ko katrs cilvēks nes savā SIRDĪ. Ir pienācis laiks ikvienam atbrīvot Gaismu sevī, lai to sniegtu citiem cilvēkiem un Zemei, dāvājot pasaulei brīnumu caur Mīlestību un Līdzsvaru. Un, protams, lai to tūkstoškārt saņemtu pretī.
Autores pēcvārds grāmatai
Atmiņā dziļi iespiedusies pirmā reize, kad sajutu visaptverošo un vienlaikus netveramo apziņu, ka viss ir VIENS.
Stāvēju savas mājas galā, atspiedusies pret sienu un vēroju kokus, krūmus un zāli, kas nupat modās no ziemas. Nejauši uzmetu skatu upītei, ko varēju saredzēt starp lielajiem un vecajiem kokiem, un tad tas notika! Sekundes simtdaļā cauri izskrēja šī sajūta, šī apziņa, un tajā mirklī viss kļuva saprotams, skaidrs un bezgalīgi skaists. Es sevi sajutu kā neatdalāmu šī skaistuma un harmonijas daļu. Tas bija kā ieelpot Visumu sevī un izjust kā Visums ieelpo mani. Sirds bija tik viegla un plaša, un man šķita, ka es varu Zemi saņemt savās plaukstās. Tas mirklis uz mūžu ierakstījās manī un izmainīja mani. To sajūtu nevar aprakstīt vārdiem, jo tā ir citāda apzināšanās, tā notiek caur sirdi un jūtām, un es ļoti vēlos, lai to izjūt un apzinās katrs cilvēks.
Šī sajūta ir dāvana, ko Visums mums sniedz katru dienu, katru mīļu brīdi un neprasa, vai mēs to gribam vai negribam. Patiesībā mēs šajā burvībā dzīvojam visu laiku, tikai nez kāpēc to nesaredzam un neizjūtam.
Ja mēs visi kaut nedaudz ļautos šai Mīlestībai, ko sniedz Daba, mūsu dzīves ceļi taptu vieglāk ejami. Ja mēs visi kaut nedaudz atdotu šo Mīlestību atpakaļ Dabai, mūsu dzīves pārvērstos pasakā.
Nav nepieciešamības gāzt milzu kalnus mistiski cēla mērķa vārdā. Viss jau notiek! Ir tikai jāļauj sev BŪT šajā Līdzsvara ESĪBĀ ar savā Sirdsgaismā ieskautu Zemi.
Citāts no grāmatas:
„Mainiet savu pasauli ar Gaismu. Jūs esat Gaisma un jūs to izstarojat ik brīdi. Kad to apzināties, tad paši varat veidot un piepildīt savas dzīves. Atveriet sirdis un ļaujiet, lai Gaisma plūst no jūsu sirds, sūtiet to tiem, kam tā vajadzīga, piepildiet ar to visu apkārtni! Lai katru reizi, kad jūsu pēdas skar Zemi, aiz jums paliet mirdzošs gaismas ceļš, kas plešas plašumā un aptver savā Spēkā visu, ar ko sastopas! Lai katru reizi, kad jūsu rokas kaut kam pieskaras, no jūsu plaukstām bagātīgi izlīst Gaisma un visu, ar ko tā saskaras, ieskauj sevī! Domājiet par to, kā šī Gaisma mierina un ārstē Zemi! Reizēm domās paņemiet Zemi rokā kā nelielu bumbu, skatiet to tīru, skaistu un mierīgu, redziet tajā savu nākotni, kurā cilvēki atraduši katrs savu patieso ceļu, dzīvo mierā un harmonijā, bez naida un kariem, dodot un daloties! Atveriet sirdi un ļaujiet savai Sirdsgaismai ieskaut šo zemeslodi un ielieciet to pašā savas sirds vidū, un izjūtiet, kā mainīsies jūsu dzīve. Palēnām, pamazām, nemanot arī citi sāks vērot un arī gribēs dzīvot tā, kā jūs- mierā un Līdzsvarā, kur katrs ir brīvs un spēcīgs, pats savas dzīves noteicējs. Sāciet ar sevi, un sniedziet to Zemei!"
Interviju ar Kristīni Mucinieci šīs grāmatas sakarā var noklausīties -
https://ww0.latvijasradio.lv/program/1/2012/01/20120103.htm - raidījumā "Monopols"
|
