Izraksti no Dzīvās Ētikas Mācības 6.
- Neaptraipīsim prieku ar vīnu un bagātīgu ēdienu. Prieks ir augstāks par visu.
- Ir jāapzinās, ka doma spēj pasargāt no indīgas dvašas. Lai cilvēks neslēpj sev, ka tāda inde pastāv, bet tajā pašā laikā lai atceras, ka doma spēj atvairīt vispostošākās pūsmas. Tikai doma spēj radīt pretindi.
- Tāpat cilvēkiem nevajadzētu aizmirst, ka arī Vadītājs cieš haotisku centienu dēļ. Viņš it kā saņem indīgus kodienus.
- Cilvēkam ir dots neizmērojams spēks, kad viņa roka velk labā un ļaunā hieroglifus. Neuzskatīsim tādus cilvēkus par magiem, bet sapratīsim, ka katru stundu tiek austs labais un ļaunais.
- Jāatceras, ka visa cilvēku dzīve ir pilna sīkām, bet raksturīgām šķietamībām. Cik daudz šķietamas drosmes, cik daudz šķietamas uzticības, cik daudz šķietamas dabas mīlestības ir visā pasaulē?
- Ja Skolotājs pamanīja, ka skolnieks no kaut kā baidās, Viņš nekavējoties atkal nolika skolnieku aci pret aci ar to, kas viņu biedēja.
- Cilvēks var vienlaicīgi domāt trīs slāņos. Viņam var būt šīszemes domāšana, zem tās vīties smalkā doma un kaut kur dziļumā iemirdzēties ugunīgā dzirksts.
- Sena pasaka vēsta par cilvēku, kurā iemājoja eņģelis un dēmons. Katrs čukstēja savas pamācības. Bet mīlestība iededza ugunīgo dzirksti, un tikai tad dēmons cilvēku atstāja.
- Cilvēki katrs par sevi var būt ļoti tikumīgi un tādejādi panākt veselīgu izstarojumu. Lai viņi neapgrūtina sevi ar ceremonijām, bet saprot, ka iekšējie centieni var nodrošināt viņiem ļoti atzīstamu pilnveidošanos. Lai radinās raidīt domas attālumā. Lai ierauga savā priekšā godājamā tēla vaibstus. Šādai iedvesmai lieki rituāli nav vajadzīgi. Ikviens var sirds skaidrībā sarunāties ar Skolotāju. Tā Zeme var pildīties ar labām vēlmēm, un cilvēki nebūs vientuļi, jo labestības galamērķis satuvinās visu meklētāju sirdis.
- Nav vajadzīgs vārdos izteikt sajūtu, ko pazīst tikai sirds.
- Ņem dalību visā esošajā. Tas pastāv Tevis dēļ, bet Tu - visa esošā dēļ.
- Var rakstīt grāmatu par prieku, bet Mēs uzskatām par labāku dot prieka uzplaiksnījumus sakarā ar domām par liktenīgajām briesmām. Katra atziņa tiek dota zināmā ritmā. Atkārtošana un uzslāņošana dos milzīgu psihiskās enerģijas krājumu, taču uzslāņojumiem jānāk noteiktā ritmā.
- Jāsaprot, cik daudz dzīves puses skar cilvēku vienas dienas laikā!
- Visi labie darbi ir ritmiski.
- Cilvēki nesaprot, ka ceļš uz harmoniju pastāv domāšanas mākslā. Daudz pārdomu ir vajadzīgs, lai apjaustu harmonijas svētību. Tieši domāšanas māksla ir vienīgā, kas var padarīt jūtas smalkākas.
- Visbrīnumainākās parādības ir notikušas visparastākajos apstākļos.
- Cilvēki dēvē psihiskās spējas par augstāko velti, taču šie iedīgļi ir paša cilvēka nopelnīti visdažādāko satricinājumu laikā. Cilvēks parasti neapzinās šīs sēkliņas, kas ir jau gatavas uzziedēt, krītot pirmajiem stariem. Bet neviens nenorāda darbarūķim uz viņa paša nopelnītajām iespējām. Pilnais kauss plūst pāri malām no mazākā grūdiena, tāpat arī psihiskās izpausmes izraisa nejauši apstākļi.
- Lai gan ārējie dzīves apstākļi nepaspēj pilnīgi pārmainīties, taču dzīves jēgu nosaka ne jau ārējie apstākļi, bet gan pieaugošie iekšējie centieni.
- Tikai mierīga zemes dzīves procesu izpratne var parādīt arī visu uzkrājumu pieredzi. Tā ir apziņas apskaidrošana.
- Sevis pilnīgošana ir jāuzsāk ar atteikšanos no sīkiem kaitīgiem paradumiem.
|
|
