MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Pavasara saulgriežu rituāls 20.martā


I. Ievads

1. Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņāi, lejiņā.

2. Netraucēja ievas ziedu
Ne arāja gājumiņu, gājumiņ.

3. Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņāi, lejiņā.

4. Lai vējiņis nenopūta
Sudrabiņa mētelīti, mētelīt.

5. Lēni, lēni Dieviņš jāja
No kalniņa lejiņāi, lejiņā.

6. Saules meita vārtus vēra
Zvaigžņu cimdi rociņāi, rociņā.

7. Lauziet skalus, pūtiet guni       
Laidiet Dievu istabā.           

8. Dieviņš stāvēj aiz vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņ.            

9. Nāc, Dieviņi, saņemiesi
Šauras manas duraviņs.   

10. Dieviņš nāca istabāi      
Lielu, platu mētelīt.    

11. Klusat jauni, klusat veci 
Dievs ienāca istabā.           

12. Dievs ienāca istabā       
Labu ļaužu pulciņā.     

13. Augstāk dzieda cīrulītis
Pār visiemi putniņiemi, putniņiem.

14. Augstāks Dieva padomiņis
Pār šo visu pasaulīti, pasaulīt.

15. Šorīt agri celdamiesi
Trīs vārdiņus vien sacīju, vien sacīj.

16. Dieviņ, Laima, mīļā Māra,
Nāc manimi palīgāi, palīgā.

17. Nesabiju biedējama
Ne ceļā traucējama, traucējama.

18. Dieviņš bij man ceļa draugsi
Laima ceļa rādītāja, rādītāj.

19. Slauki ceļu, Vēja māte,
Ka var zeltu ritināt.

20. Ka var zeltu ritināti
Sudrabiņa dēliņam.

 
-X-X-X-

1.Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū manis augumiņis.

2. Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū mana tēvu zeme.

3.Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū visa pasaulīte.

 
II. Meditācijas teksts, pēc tam dzied

  Saulstāvju meditācija

  Nodoms: Viss ir Mīlestība un Gaisma. Viss ir Vienotība caur sirdi.

Pilna Dieva pasaulīte
Sīku, mazu šūpulīšu;
Kā to vienu kustināju,
Visi līdzi kustējās.

  Es Esmu Mīlestība. Es Esmu Gaisma. Es Esmu Vienotība. Es sajūtu to savā sirdī.

  Es sajūtu, kā mana sirds top arvien gaišāka un spēcīgāka. Es sajūtu kā tā izplešas un piepilda visu manu augumu.

Tīras Mīlestības gaismas stars savieno manu sirdi ar Zemes Mātes sirdi. Mana Mīlestība plūst uz Zemes Mātes sirdi un Zemes Mātes Mīlestība plūst uz manu sirdi. Es izjūtu dziļu pateicību par šo abpusējo plūdumu.

  Un tagad tīras Mīlestības gaismas stars savieno manu sirdi ar Saules Mātes sirdi, un Saules Mātes Mīlestība plūst uz manu sirdi. Es izjūtu pateicību par šo abpusējo plūdumu.

  Es sajūtu savu sirdi kā iekšējo Sauli.

Es sajūtu, kā mans Gaismas ķermenis piepildās ar Mīlestību, kas nāk no manas sirds- no manas iekšējās Saules, no Zemes Mātes sirds, no Saules Mātes sirds. Mans Gaismas ķermenis kļūst arvien gaišāks un lielāks, es izplešos. Mans Gaismas ķermenis savienojas ar apkārt stāvošo Gaismas ķermeņiem, ar visiem aplī esošo Gaismas ķermeņiem un izveido vienu lielu kopīgu Gaismas lodi, kas ietver visu mūsu apli. Gaismas lodes centram cauri iet vertikāls Gaismas stabs, kas savieno mūsu Gaismas lodi ar Zemes Mātes sirdi un Saules Mātes sirdi. Mūsu Gaismas lode kļūst arvien gaišāka, lielāka un Mīlestības piepildītāka. Tā aptver arvien lielāku telpu. Redzam vēl citas Gaismas lodes, kas aug citās Latvijas vietās. Mūsu Gaismas lode un citas Gaismas lodes aug arvien lielākas līdz savienojas un aptver visu Latviju.

  Mēs redzam un jūtam kā Vienotība, Mīlestība un Gaisma piepilda visu mūsu Tēvuzemi, mūsu Māras zemi.

Mīlestība un Gaisma piepilda zemi- akmeņus, smiltis, augsni- un zeme sāk starot.

Mīlestība un Gaisma piepilda visus ūdeņus- avotus, strautiņus, ezerus, upes, arī mūsu lielākās upes- Gauju, Ventu, Lielupi un Daugavu- un mūsu Dzintarjūru. Visi ūdeņi izstaro Mīlestību un Gaismu. Zeme un ūdeņi ir Mīlestības un Gaismas piepildīti.

Mēs redzam un jūtam kā Mīlestība un Gaisma piepilda katru zāles stiebriņu, katru ziediņu, augu, krūmu, koku. Redzam un jūtam kā tie veseli un laimīgi staro mīlestībā.

  Mēs redzam un jūtam kā Mīlestība un Gaisma piepilda putnus gaisā, visu dzīvo radību uz zemes un zem zemes, zivis un visu dzīvo radību ūdeņos. Visa dzīvā radība top dziedināta, laimīga un starojoša.

Mēs redzam un jūtam kā Vienotība, Mīlestība un Gaisma iemirdzas cilvēkos gan Latvijā, gan pasaulē.

Cilvēki staro Mīlestībā un laimē.

Visa Latvija staro Vienotībā, Mīlestībā un Gaismā.

Visa pasaule staro Vienotībā, Gaismā un Mīlestībā. Gaisma plešas un plešas.

Mīlestība un Gaisma staro no zemes, ūdens, augiem, dzīvās radības un cilvēkiem jau visā Eiropā, tad Āzijā. Pāri jūrām un okeāniem tā plūst pāri Āfrikai, pāri Ziemeļ- un Dienvidamerikai, piepilda tās ar prieku, veselību un Mīlestību. Gaisma aizplūst tālāk uz Austrāliju uz Antarktīdu, uz Arktiku- līdz visa mūsu planēta ir starojoša Gaismā un Mīlestībā. Un cilvēki mīlestībā uzlūko citus cilvēkus, dzīvniekus, dabu, ūdeņus un zemi. Tie atstaro viens otra Mīlestību. Un visa mūsu planēta staro Vienotībā, Gaismā un Mīlestībā. Mēs redzam un jūtam to.

  Mīlestības un Gaismas spēks pastiprinās uz visas planētas, tas piepilda visu, kas līdz šim nav bijis Mīlestība un Gaisma.

Manī pastiprinās Mīlestība, Gaisma, Prieks, Laime, Veselība un Pārpilnība. Es jūtu sevi kā tīru Gaismu un Mīlestību. Es Esmu tīra Gaisma, Mīlestība.

Esot laimes un prieka sajūtās, es atgriežos savā fiziskajā ķermenī, esot šeit un tagad visā pilnībā. Es dalos Priekā, Mīlestībā un Laimē ar apkārtējiem.

Es pateicos sev un citiem.

Es pateicos Saules Mātei.

Es pateicos Zemes Mātei.

Es pateicos savai Tēvzemei/ Māras zemei.

Es pateicos ūdeņiem, dabai un visai dzīvajai radībai.

Mēs ļaujamies pateicībai, priekam un laimei.

 Un tā tas ir.

Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna galiņā;

Es pārsviedu zelta ripu
Par sudraba ozoliņu;
Tā izgāja dimdēdama,
Pa zariem skanēdama.

Es izvēru zelta šņori
Caur sudraba ozoliņu;
Kā tā gāja skanēdama,
Pa visiem zariņiem.

Es  pārsviedu zelta zirni
Par ozola zariņiem,
Lai tas krita šķindēdamis,
Sudrabiņa laiviņā.

III. Nostiprināšana

1. Tumša nakte, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.

Migla, migla, liela rasa,
Man pazuda kumeliņis.

Nu, Dieviņi, tava vaļa,
Nu tavāi rociņāi.

Nu tavāi rociņāi
Manis labis kumeliņis.

Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Es dabūju kumeliņu.

IV. Nobeigums- Spēka dziesma

Lai bij vārdi, kam bij vārdi
Man pašai bij stipri vārdi.

Avotāi guni kūru
Caur akmeni dūmi kūp.

Caur mēnesi diegu vēru
Tur zied zelta purenīši

No akmeņa lūku plēšu
No ūdeņa rakstu rakstu.

Saka rakstu zinātāji
Gana grūta rakstīšana.

Kas nemāka- tam bij grūti
Kas mācēja- tam bij viegli.

Es lasīju tās zīmītes
Ko saulīte atsūtīja

Še krustiņis, tur krustiņis
Vidū balta atslēdziņa.

Krustā eju, krustā griežu
Vaļā veru atslēdziņu. (sievietes griežas pa labi, vīrieši- pa kreisi)

Lai izplauka uguntiņa
Līdz pašāmi debesīm. (atver plaukstas un pavērš uz augšu)

Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu. (rokas izstieptas augšā)

  -X-X-X-

Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū manis augumiņis.

Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū mana tēvu zeme.

Visapkārt gaisma ausa, vidū Saule ritināja
Visapkārt zelta josta, vidū visa pasaulīte.

Met, Dieviņi, zelta krustu pār šo visu pasaulīti, pār latviešu tautu, pār mūsu
tēvu zemi.
Lai Dievs, Laima, Māra mums palīdz un pavada vienmēr un
visur.
Un tā tas ir.
Lai top.
Sacīts- darīts.

 

( https://gaismasdarbinieki.blogspot.com/2012/03/55-pavasara-saulgriezu-rituals-20marta.html )

 


Komentāri (0)  |  2012-03-15 17:17  |  Skatīts: 2368x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ