Kad uznāk brīdis, ka šķiet - viss stāv uz vietas, nevar iesākt darbošanos, pietrūkst izlēmības kaut ko mainīt, liekas, ka kaut kur esi iestrēdzis..., to maina pavisam vienkārši:
Nostājas kājās.
Padomā par to, ka neiet, nesanāk, nevar uzsākt.
Tad AR LABO KĀJU SPER SOLI ATPAKAĻ, (var pastāvēt uz labās kājas, lai apzinātos darbību - atpakaļ!, un kreisā pēc izvēles paliek gaisā vai arī atpakaļ, bet vienkārši sanāk,
ka uz priekšu pēc tam soli sper ar kreiso kāju.
TAD SĀK IET UZ PRIEKŠU!
Enerģētiski tas izskatās šādi:
Mēs stāvam uz vietas.
Tad pasperam soli atpakaļ savā PAGĀTNĒ (kuru mēs jau sen labi zinām).
Un tad ar domu, ka kaut kas jādara, mēs sākam iet uz priekšu. Un šādā veidā mēs PAŠI SEVI IZVELKAM NO STĀVĒŠANAS/ NEIZLĒMĪBAS/ NEVARĒŠANAS.
Precizējums:
Kāpēc uz priekšu sākt iet ar kreiso kāju?
Jo uz labās stāv.
Un kreisā roka, līdz ar to arī kāja ir Zemapziņas Pārstāve.
Labā roka un līdz ar to arī labā kāja ir Apziņas Pārstāve.
(Bet smadzenēm ir otrādi - labā smadzeņu puslode atbild par Zemapziņu, kreisā par Apziņu.)
Ar Apziņu atkāpjamies, ar Zemapziņu sākam iet, jo Tā labāk zina, ko un kā mums vajag.
(Man caur sapņiem parādīta un pārbaudīta metode. Kolosāli strādā. - tā Velta, no kuras Dienasgrāmatas pasmēlos...)
