Amanda Aizpuriete "Šonakt biju zaļš putns"
 Amandas Aizpurietes dzeja man bijusi tuva, kopš to iepazinu. Man tā pat ir palīdzējusi dažādās dzīves situācijās. Esmu ar autori satikusies dažos mūspuses dzejas pasākumos. Tādēļ ar interesi paņēmu rokās šo jaunāko viņas grāmatu..
------------------------
Anotācijā lasām -
Krājumā "Šonakt biju zaļš putns" Amanda Aizpuriete dokumentējusi ne vien savas pusapaļās jubilejas gadu, bet visu dzīvi, kas ar iepriekšējās pieredzes lauka uzjundītu emociju (bet varbūt pieredzes lauks pat palīdz emocijai neeksplodēt nepārtraukti) uzrunā vai ik dzejolī, ik rindā. Amanda Aizpuriete ir dzejniece - emociju fiksētāja. Viņa allaž interesējusies par pasauli sevī. To apliecina ne vien viņas jau publicētā dzeja, bet arī dzejas un prozas krājums „Šonakt biju zaļš putns". Šajā krājumā līdzās izmisumam, līdzās pamestam putnam un „nevajadzīgai Raiņa dzejai", līdzās kārdinājumam sastopama pavisam reāla esība. Dzeju ik pa brīdim nomaina proza vai dzejproza - prozaiskāka ne vien pēc žanra, bet arī satura. Krājums ir Aizpurietes dienasgrāmata, bet visai savāda dienasgrāmata. Amanda - zaļais putns kā allaž ir centrējusies sevī, bet putns pagūst pārlidot pavasarim, rudenim, sāpei. Grāmatas autore uzdod daudz jautājumu -piemēram, „naivu jautājumu par Ojāru Vācieti"-„man ir svarīgi zināt, vai kāds no jums tagad domā par Ojāru Vācieti un - ja domā - tad ko". Un tālāk zaļais putns novembra lietū „čurn pie pamesta miķelīšu pušķa", ko no vecenītes nopirka vīrietis, kuram nebija, kam miķelīšus nest. Kā jau dienasgrāmatā, krājumā atrodam arī Annu Ahmatovu, Marinu Cvetajevu u.c.
Krājumam patiesībā ir arī otrs autors - nu jau mūžībā aizgājušais fotogrāfs Jānis Kreicbergs, kurš kopā ar Aizpurieti atlasījis grāmatai lielisku, tekstam visnotaļ atbilstošu fotomateriālu. Viens no Jāņa Kreicberga tematiskajiem vadmotīviem: sievietes tēla, personības interpretēšana, manevrējot starp universālo (seksualitāte) un individuālo (personība). Kreicberga darbiem raksturīgi spontānums, atbrīvotība un jutekliskums. Tāpat svarīgs motīvs ir Kreicberga fotogrāfiskais rokraksts ar savu neatkārtojamo pazīmju komplektu, kurā sastopas gan momentuzņēmuma, gan komponētas un inscenētas fotogrāfijas principi.
Jaunajā krājumā abi jūrmalnieki -Amanda Aizpuriete un Jānis Kreicbergs lieliski papildina viens otru.
Šeit var lejupielādēt grāmatas fragmentu: https://goo.gl/G7HWE
Šī grāmata ierindojas konkursa „Zelta ābele 2011" uzvarētāju sarakstā.
----------------------
Amandas Aizpurietes piemērs. Dzeja
Edvīns Raups. 2012. gada 18. janvāris 16:35
Negribas šo grāmatu „pazemināt" par personisko dienasgrāmatu.
Lasītājam piedāvātās literatūras klāstā ik pa brīdim uznirst pašu dzejnieku vai rakstnieku (literatūras pētnieku vai cienītāju sastādīti izvilkumi iz mirušu rakstnieku piezīmju lapām lai paliek atsevišķs temats) radītas tādas kā rakstudarbu kolāžas, kurās autentiski mākslas pasaules teksti vairāk vai mazāk veiksmīgi savijas ar privātās dzīves reminiscencēm, brīžam pat dzeltenās preses cienīgām - kas gan ir gaumes jautājums teksta baudītājam un izvēles jautājums teksta radītājam.
Nupat šāda - žanra? - grāmatu klajā laidusi mūsu dzejas diždāma Amanda Aizpuriete, un, kaut gan grāmatas ievadā dzejniece skaidri un gaiši atzīstas, ka visi teksti ir autores ieraksti portālā draugiem.lv dienasgrāmatā, es sevi pieķeru pie tīkamas domas, ka arī šī grāmata vairāk līdzinās gluži parastam Amandas Aizpurietes dzejas krājumam, cik nu parasta var būt dzeja.
Ievadā Amanda it kā atvainojoties min epizodi, kurā kāds dzejas cienītājs nosaucis viņas dzejoļus par dienasgrāmatas lappusēm, par ko viņa savulaik esot nikni dusmojusies, bet, laikam ritot, mainījusi domas. No tā izriet, ka šodien Amanda savas dzejas uzskata par tādām kā autobiogrāfijas pērlēm (vai citādi apzīmējamām, bet detaļām), kam es varu piekrist vienīgi ar daudzām atrunām un paskaidrojumiem, kas laikam būtu aizraujošs doktora disertācijas temats, uz ko es nepretendēju.
Nenoliedzams ir fakts, ka visās Amandas dzeju grāmatās valda tik intīmi dziļa atmosfēra, ka šajā pasaulē ieelpotais gaiss ļauj sajust kādu īpašu autores personības smaržu, kas lasītāja galvā rada reibinošu vīziju par skarbās un skaistās esamības vienkāršo dabu, proti, par to, ka tāda taču ir dzīve un kam gan citam tā pieder, ja ne dzejoļu autorei. Te arī šķietamais dienasgrāmatas efekts, ko Amanda radījusi ar savām iepriekšējām grāmatām.
Ar grāmatu Šonakt biju zaļš putns (vienā šajā rindā ir sākums un gals, pabeigts dzejolis vai mūžs) ir mazliet savādāk. Te pretenzijas uz dienasgrāmatas stilistiku ir apzinātas un atklātas, te ir datumi un dzejoļi - zemsvītras piezīmes. Un vēl te ir komentāri, kas nav glīti sakārtoti grāmatas beigās, bet atrodas savā īstajā vietā, šaipus vai viņpus poētiskās īstenības, kas «izsit no sliedēm», piedāvā tasīti labas tējas, kamēr Amanda Aizpuriete (dzejniece) no rakstāmgalda vai gultas aizstaigā līdz pastam vai virtuvei - un tad atgriežas. Atgriežas vietā, no kuras viņai nav iespējams aizbēgt. Sauksim to par likteni.
Ir arī garāki apcerējumi prozā par Raini, par zirnekli vannasistabā, par Šlesera reklāmas plakātu, ironiska skice par dzejnieces lielisko atmiņu un ko ar to darīt, ja nekā cita nav... Taču tas viss atgriežas vai savērpjas dzejā, un es atkal pazīstu veco, labo Amandu Aizpurieti, kas šonakt ir «zaļš putns», kura «spārnu galiņi samirkst viļņos» (56. lpp.). Tāpēc man negribas šo grāmatu «pazemināt» par dienasgrāmatu, personiskās dzīves līkloči te joprojām ir tikai fons, precīzāk, baisi reālistisks kliedziens, kam vienkārši nogriezta skaņa - jo ir atvērta stāvvada šahta...(46. lpp.)
Dažkārt vārdi spēj būt tik biezi kā dvēselē kurlu cilvēku āda. Amanda par to ir runājusi vienmēr ar visaugstāko piemēru, kā no tā izvairīties - dzeju. Zaļais putns vēl ir papildināts ar Amandas dvēseli ārpus teksta, ar brīnišķīgām Jāņa Kreicberga fotogrāfijām, kurās katrs telpā notvertais atspulgs ir vēl viens mirklis mūžības. Vārds, kas izsaka nepasakāmo, attēls, kas parāda neieraugāmo - ar šīm noskaņām mākslai pietiek. Un dzīvei ar'.
Amanda Aizpuriete Šonakt biju zaļš putns. Pētergailis, 2011.
Video - https://www.youtube.com/watch?v=mMqyDjuZnPg
|
