Vasaras Saulgriežu Uguns rituāls
Ievietošu šeit no dažādīem avotiem savāktus zinības -
Saulgrieži ir Saules un Zemes svētki. Mēs vienmēr gaidām Saules tuvošanos.
Saule ir mūsu sistēmas sirds telpas zīmju simbolā. Viņa šajā brīdī ir mums vistuvāk laika spēlē. Vistuvāk mums - Zemei.
Brīdis, kad mēs varam būt kopā, uzlikt rokas uz savas sirds un sajust gaismu.
...Tad mēs ieejam cauri vārtiem Saules aplī, izsijājamies caur viņas zelta sietu -
esam vienoti, esam visur, esam viss - GAISMA.
„Gaismu sauca, Gaisma ausa,
Augšup cēlās Gaismas pils".
Šī pils ir katram sirdī. Mēs šeit sanākam, lai sauktu. Un Gaisma vienmēr atsaucas saucējam.
Veraties Māras vārti, skani Saules skanda!
Viens no Vasaras saulgriežu svinēšanas ieteikumiem
Ap plkst. 19:00 Ierašanās noteiktajā vietā
Katrs no līgotājiem dodas pļavā lasīt Jāņu zāles. Tas tiek darīts pa vienam, klusībā - sava veida meditācija (īpaši lielu enerģiju saņemsi, ja tajā brīdī būsi basām pēdām). Ir jāsalasa trejdeviņas zāles - trīs reiz deviņas. Katrai zālei - puķītei, augam, ir jāvēlas sava vēlēšanās:
- Pirmās deviņas - par sevi.
- Otras deviņas: par saviem tuvajiem. (bet uzmanīgi, citiem jau vairāk kā laimi un veselību nenāktos vēlēt).
- Trešās deviņas: par zemi, tautu, valsti, pasauli. Ir jāatceras, kura zāle ir kurai vēlmei. (Iesācējiem ļauts pierakstīt)
No salasītajām Jāņu zālēm jāpin vainadziņš. Pinot vainagu, domā par sevi, savu veselību, finansēm, attiecībām. Domā pozitīvi un sapņo par to, ko vēlētos sagaidīt no nākamā gada. Vainagu pin tikai no pļavas ziediem. Diegu neizmanto! Kad vainags uzpīts, domas noformulētas, tas viss jānostiprina ar uguns rituālu.
Ap plkst. 21:00 - Uguns rituāls.
Apkārt ugunskuram jānostājas deviņiem cilvēkiem. Uguns rituālā var piedalīties ikviens, kurš to vēlas, izņemot grūtnieces. Viņām ar maģiju nav vēlams nodarboties, jo enerģijas ir tik spēcīgas, ka var kaitēt bērniņam.
Nākamais solis - ziedošanas rituāls. Atdod ugunij kaut ko savu: tas var būt pērnā gada vainags, pīlādžu zars vai pat kāda tava īpašība, no kuras labprāt atbrīvotos.
Ziedošanas laikā saki paldies visiem, kas tev pagājušā gadā palīdzējuši. Paldies saki arī dabai, augstākajiem spēkiem, kas ļāvuši šo gadu izdzīvot tieši tādu, kādu to vēlējies. Tikai ziedojot un pasakoties tu no augstākajiem spēkiem saņemsi pretī to, ko lūdz šogad. Ievēro arī pareizu ziedošanas kārtību: procesam jānotiek pulksteņa rādītāja virzienā. Viens noziedo, tad ziedo nākamais. Ja uguns rituāla aplī vari iesaistīt arī vīriešus, ļoti labi, jo tad būs labs līdzsvars starp sievišķo un vīrišķo enerģiju, starp iņ un jaņ.
Latvju zīmes maģija. Ja vēlies, pēc rituāla smiltīs uzzīmē kādu no latviešu zīmēm, to atceries un zini - visu nākamo gadu Tev tā nesīs veiksmi un palīdzēs Tev, kad būs nepieciešams.
Ogles enerģija. Kad uguns izdedzis, katram rituāla dalībniekam jāpaņem viena oglīte un jātur līdz nākamajam gadam. Ogli atdzesēt ar ūdeni nedrīkst. Labāk jau iepriekš sarūpē karstuma drošu trauku un tajā savu ogli attransportē mājās. Ar ogli uz mājas durvīm var uzvilkt krustu, kas visus mājiniekus pasargās.
Zemes enerģija. Uguns rituālu ieteicams veikt bez apaviem kājās, tad Tevī būs vairāk zemes enerģijas.
Rituāla nozīme. Ugunskuram kuroties, var skaitīt tautasdziesmas vai mantras. Zvanīt zvanu, jo tas attīra katru klātesošo un visu vidi ap jums. Var dziedāt un dejot. Svinēt vasaras saulgriežus! Šis rituāls vajadzīgs, lai attīrītos organisms.
TEKSTI UGUNS RITUĀLAM
Saules rīti, Dieva rīti, zīmju zīmēm izrakstīti.
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja -
Še krustiņis, tur krustiņis, vidū balta atslēdziņa.
Nāc nākdama, tu, meitiņa, visi Gari tevi gaida;
Visi gari tevi gaida, Saules ziedu atnesot.
Nu atnācu, attecēju, nu sakūru Uguntiņu,
Lai ziedēja Zelta puķe deviņiem'i zariņiem;
Lai ziedēja Saules puķe līdz pašām'i debesīm.
Uguns puķe - Zelta puķe, visu grieza labumā,
Uguntiņa - Dzirkstelīte, visa laba devējiņa,
Uguntiņa Māmuliņa visam deva svētībiņu -
Silda manu augumiņu, tīra manu dvēselīt',
Silda visu pasaulīti, tīra visu pasaulīt' -
Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelīt'
Nava, nava Dieviņš tālu, kā bij tālu bāleliņi -
Še gūlos'i, še cēlos'i, zem Dieviņa kājiņām.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, abus divus mīļi lūdzu;
Dievam lūdzu veselību, Laimai lūdzu labu mūžu.
Dod, Dieviņ'i kalnā kāpt'i, ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ'i otram dot'i, ne no otra mīļi lūgt'i.
Met, Dieviņ'i, zelta krustu pār šo visu Tēvu zemi,
Lai nenāca sveša salna mūsu Tēvu zemītē.
Pildi, Dieviņ, šo vietiņu, mūsu dārgu Tēvu zemi,
Kā piepildi pavasari pilnas upes, ezeriņus.
Noriet saule vakarā, zelta starus starodama;
Dod, Dieviņi, man mūžiņu kā saulītei nodzīvot -
Kā saulītei starojot'i, kā saulītei sasildot.
Tēva dotu, mātes dotu - to sasēju nastiņā;
Dieva, Laimas devumiņu vezumiem'i neaizvedu.
Kuru darbu padarīju, tā pateicu Dieviņam;
Citu, jaunu iesākdama, lūgšu Dievu palīgā.
Nava, nava Dieviņš tālu, kā bij tālu bāleliņi;
Še gūlos'i, še cēlos'i, zem Dieviņa kājiņām.
***
Klusat jauni, klusat veci, Dievs ienāca šai vietā;
Dievs ienāca šai vietā, stājas mūsu pulciņā.
Nu, Dieviņi, tava daļa, nu tavās'i rociņās,
Nu tavās'i rociņās mūsu Baltas dvēselītes.
***
Lai bij vārdi, kam bij vārdi, man pašai bij stipri vārd' -
Avotā'i guni kūru, caur akmeni dūmi kūp.
Caur mēnesi diegu vēru, tur zied zelta purenīši.
No akmeņa lūku plēšu, uz ūdeņa rakstu rakstu;
Saka rakstu zinātāji - gana grūta rakstīšan'.
Kas nemāka, tam bij grūti, kas mācēja, tam bij viegli -
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja -
Še krustiņ'is, tur krustiņ'is, vidū balta atslēdziņa.
Deviņkārtu jostu tinu apkārt dižu ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite - ne lapiņa nedrebēja.
Ko varēja man darīt;i, ko manai;i galviņai -
Dzelzu kalta man galviņa, tēraudiņa dvēselīt'.
Būra mani, skauda mani, ij ne nieka nevarēja -
Dieviņš taisa zelta sētu apkārt manu augumiņu.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi, man pašai bij stipri vārd'.
***
Čuči, guli, uguntiņa, kā putniņ'is perēklī,
Kā putniņ'is perēklī, ka pelīte midziņā.
Neaun kājiņas, necel spārniņus,
Necel spārniņus, neteci ciemā.
***
Lai guļ miegu, kas guļ miegu, Ceļa Māte negulēj;
Tur tek dienu, tur tek nakti dzelzu kalti ritentiņ.
Lieli ceļi, mazi ceļi, visi pilni sudrabiņ'.
Pelēkais'i akmentiņi, negul ceļa maliņā;
Negāz manu vezumiņu, manu ceļu netraucē.
Lieli ceļi, mazi ceļi, visi pilni sudrabiņ'.
„Lūdzu mīļā Uguns attīri mūs, sadedzini visus sārņus, kas traucē mums dzīvot. Attīri, sadedzini visus sārņus, visu melno, kas traucē mums dzīvot, būt laimīgiem. No visas sirds tevi lūdzu".
Dažas Dainas, kuras dzied Uguns rituālā:
Guntiņa māmiņa, es tava meitiņa,
Uguntiņa māmuliņa, nāc ar mani parunāt.
Uguntiņa māmuliņa, dod man savu svētībiņu,
Sildi manu augumiņu, tīri manu dvēselīti.
Visi meži uguņiem pilni, visi ceļi atslēgām,
Visam gribu cauri ieti, vaļā vērti atslēdziņ.
Visam varu cauri ieti ar Dieviņa palīdziņ.
Saules rīti, Dieva rīti, zīmju zīmēm izrakstīti.
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja -
Še krustiņis, tur krustiņis, vidū balta atslēdziņa.
Nāc nākdama, tu, meitiņa, visi Gari tevi gaida;
Visi Gari tevi gaida, saules ziedu atnesot.
Nu atnācu, attecēju, nu sakūru Uguntiņu,
Lai ziedēja Zelta puķe deviņiem'i zariņiem;
Lai ziedēja Saules puķe līdz pašām'i debesīm.
Uguns puķe - Zelta puķe, visu grieza labumā,
Uguntiņa - Dzirkstelīte, visa laba devējiņa,
Uguntiņa Māmuliņa visam deva svētībiņu -
Silda manu augumiņu, tīra manu dvēselīt,
Silda visu pasaulīti, tīra visu pasaulīt -
Lai sadega nelaimīte, kā uguņa dzirkstelīt.
Sadegs gunīs melna diena,
Dziesmās gaisīs asaras,
Uzlēks saule Jāņu rītā,
Dāsnu solot vasaru.
Riti, zelta kamolīti,
Augstu pāri Latvijai,
Spīdi gaiši, staro silti -
Tava spēka vajag tai.
„Visi meži guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām..."
Lai nāk rīti, gaismas pilni,
Vārtus gaismai atvērām.
|
