Līga Blaua. Jānis Paukštello „Tintē, bet balts”
 Ir grāmatas, kuras paņemot rokā jau zini, ka tā noteikti jāizlasa. Ir grāmatas, kuras šķirstot jau jūti, kā plūst kaut kas neizsakāmi skaists. Taču reizēm vajag pārvarēt arī zināmu „pretestību", lai varētu uzsākt lasīt un tikai tad pēkšņi apzinies, cik daudz atbilžu tā devusi... Bet ir daudz grāmatu, kuras pat nepamani, vienaldzīgu skatienu pārlaižot, neko neizjūti, kas neuzrunā...
Šo grāmatu lasīju apzināti, jo pirms neilga laiciņa pie mums bija tikšanās ar grāmatas autori un tās galveno varoni - manas paaudzes aktieri. Nevaru uzrakstīt, ka viņš ir viens no maniem mīļākajiem aktieriem, taču viņu pamanījusi, protams, biju. Ar viņa bijušo sievu Akvelīnu bijām vienā vidusskolā mācījušās ar pāris gadu starpību. Es nelasu „dzelteno presi" un tādēļ neko daudz nezināju par viņu privāto dzīvi. Man viņi bija un ir aktieri. Aktieri, ar kuriem esmu dzīvojusi vienā laikā un kuru dzīves ritumā var vilkt paralēles arī ar manu dzīvi.
Man jāraksta, ka šī nu bija atkal viena no tām grāmatām, no kurām man bija grūti atrauties, kuras dvēselīte uzrunāja manējo. Un tik daudz pārdomu un atziņu! Noteikti iesaku izlasīt!
--------------------
Līgas Blauas ceturtā grāmata ir par Jāni Paukštello. Aktieri, kurš uzrunā izrādēs, dziesmās, par latviešu kino klasiku kļuvušās kinofilmās. Cilvēku, kurš pirmo reizi ir tik atklāts - par dzīvi uz skatuves, par ģimeni, draugiem un partneriem, par dzīves krustcelēm, kurās bijis jāizvēlas... Patiesi un atklāti.
Grāmatā, tās varonis autorei izstāstījis savu dzīves gājumu no bērnības līdz pat apaļajai jubilejai un šodienai. Grāmatā notikumi sadalīti nodaļās, tādējādi katrai dots īpašs nosaukums - Savrupa dzīve barā, Pusstops un kortelītis, Smiļģa māja, Nenopietnais cilvēks, Mūžīgais unisons, Dēli. Grāmata papildināta ar ļoti bagātu foto materiālu gan no teātra un kino, gan personīgiem arhīviem.
"Tā sajūta, ka ir bišķi dzīvots, manī ir. Tas ir labi, ka mēs šajās sarunās satikāmies. Man tās lietas bija jānorunā no sevis nost." - Jānis Paukštello
"Nosaukumu grāmatai par Dailes teātra aktieri Jāni Paukštello aizņēmos no viņa sešdesmitās jubilejas programmas. Jānis tajā runāja sev tuvo Imantu Ziedoni, un šie ir Ziedoņa vārdi, kas precīzi izsaka Paukštello sešdesmit gadu gājumu šajā pasaulē." - Līga Blaua
Gan lasot grāmatu, gan tikšanās laikā, varēja just, kā Līga un Jānis saprotas, papildina viens otru. Jānis Paukštello ir pateicīgs, ka šajās dvēseles sarunās varēja tikties tieši ar Līgu, jo abus vieno emocionālā saikne. Interesanti, ka aktieris ir spējis uzticēties Līgai, smejoties, ka viņa bijusi kā biktstēvs.
Imanta Ziedoņa dzejas rindas „Tintē, bet balts" ļoti precīzi raksturo Jāņa Paukštello būtību un dzīves gājumu. Par savu radošo dzīvi pats Jānis smejas, ka: „Manā radošajā dzīvē ir viena dziesma - Cielaviņa, viena filma - Nenopietnais cilvēks, viena loma teātrī - Jāzeps, bet šis piepildījums man ir tik liels, ka savā mūžā neesmu nevienu skaudis".
----------------- https://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:J%C4%81nis%20Pauk%C5%A1tello/ Publikācijas „Ievā", kas vēlāk tapa par grāmatu. |
