16.07.2012.
Tāda dīvaina pirmdiena. Brīvdiena. It kā vajadzētu veltīt šādiem tādiem mājas un dārza darbiņiem, bet - tāds neparedzēts nogurums, ka nevaru piespiest sevi un tikai pēcpusdienā, iedzerot vienīgo dienas kafijas krūzīti, jūtos mazliet mundrāka. Parasti to dzeru no rītiem, bet kopš brokastīs mēdzu iemalkot zaļumu kokteili, kafija neprasījās. Var jau būt, ka „vainojami" pelēkie lietus mākoņi un stiprās vēja brāzmas, bet varbūt vienkārši vajag atpūsties... Un es ļauju sev šo prieku, jo varu atļauties - ir taču brīvdiena! Ļauju darboties jūlija neprognozējamajām enerģijām, kā tas Akaši hronikā bija minēts. (Tulkojumus var izlasīt vairākās vietās - arī https://gaisma12.lv/jaunumi.php?f=jaunumi&nr=29)
Pēc rīta dārza apmeklējuma, sasveicināšanās ar izaugušo, basām pēdām izbaudot pielijušās zemes dzestrumu, saplūcu zaļumus un nolasu zemenes, kas jau kādu laiciņu mani iepriecinājušas, dodos atpakaļ mājās pabrokastot. Tad palasu iesākto grāmatu un... aizmiegu... Kad pamostos vai, pareizāk - mani uzmodina kaimiņiene (reizēm tā mēdz notikt, ka mani uzmodina ne tikai konkrēta persona vai modinātājs, kuru lietoju ļoti reti, bet „kaut kas", kam nezinu vārdu...), saprotu, ka atpūta beigusies.
Un nu jau jūtos arvien labāk!:) Tad nu top arī šī vēstulīte...
Esmu atgriezusies darbā, līdz ar to esmu vairāk kopā ar dažādiem cilvēkiem. Kādam vajadzīgs tikai dators ar interneta pieslēgumu, cits vēlas ko nebūt palasīt, dažam jau konkrēta vajadzība. Ir apmeklētāji, kuri ienāk bibliotēkā pirmo reizi, bet lielākā daļa jau zināmi un ar kuriem dažkārt veidojas interesanti dialogi...
Šeit - šajā mājas lapā arī ikdienas es tiekos ar cilvēkiem, taču par lielāko daļu no jums es nekā nezinu, izņemot tos, kuri ir man uzticējušies un atrakstījuši, par ko esmu ļoti priecīga.
Lai arī kā tas ir noticis, taču starp mums tādā vai citādā veidā ir veidojusies enerģiju apmaiņa. Ja to paužam vārdos, tā pastiprinās un tā mēs viens otram varam palīdzēt, varam atbalstīt viens otru. Un nav svarīgi, cik vecs vai jauns esi, vai esi vīrietis vai sieviete - TU ESI MEKLĒJIS UN TU ESI ATRADIS!
Kāpumi un kritumi ir mūsu katra dzīvēs, neviens no tā nav pasargāts. Arī dabā VISS NOTIEK, bet tā mierīgi ļaujas, jo nevar, kā cilvēki aiziet uz citu vietu... Svarīga ir mūsu attieksme pret visu, kas ar mums notiek. Lai kā man dažreiz ir gribējies, lai cits darītu vai domātu tā, kā man šķiet pareizi, taču es nevaru nevienam piespiest to darīt. Arī saviem tuviniekiem nē, līdz paši viņi nonāk pie viņiem vajadzīgākā risinājuma. Reizēm tas ir diezgan grūti un tādēļ ar SEVI jāstrādā nepārtraukti. Un nepietiks tikai noklausīties kādu labu lekciju, izlasīt kādu labu grāmatu vai rakstu, ja dzirdētās atziņas un ieteikumus nepielietosim savā dzīvē. Ik dienas, ne tikai tad, kad „ūdens smeļas mutē"...
Arī es esmu visu savu apzināto dzīvi meklējusi, atradusi, pazaudējusi un reizēm atkal atradusi, taču turpinu iet šo Ceļu, kas ved pa MANAS DZĪVES LĪKLOČIEM. Priecājos, ka sastopu Ceļabiedrus, no kuriem mācos pati un kuriem varu pasniegt savu roku...
Mīlestībā - Maija
|
