Es atzīstu, ka nevaru zināt, kas ir labākais citiem. Es neesmu bijusi tur, kur ir bijuši citi, neesmu skatījusi dzīvi no viņu redzes leņķa. Es nezinu, kādu Dzīves Mācību viņi ir izlēmuši apgūt un cik ilgā laika posmā to gatavojas darīt. Es neesmu skatījis dzīvi ar citu acīm, kā gan es varu zināt, kas viņiem ir vislabākais?
Es mīlu, godinu, cienu un pieņemu citus tādus, kādi tie ir, jo jebkurš vēlas atrast Pasaulē SAVU neatkārtojamo un īpašo Ceļu, to, kas ir pareizs tieši viņam.
Svarīgi ir saglabāt savu unikālo būtību, nevis līdzināties citiem.
Es atzīstu, ka ikvienam ir tiesības atrasties šajā Pasaulē un man nav tiesību izteikt nosodījumu, neatkarīgi no tā, kādas darbības tiek veiktas.
Es atzīstu, ka ir daudz Ceļu, kā sajust un izbaudīt visus mūsu Pasaules aspektus.
Es bez iebildumiem pieņemu ikviena izvēli jebkurā Dzīves Mirklī.
Es netiesāju, jo noliedzot citu tiesības uz izvēles brīvību, es vienlaicīgi noliegtu arī savējās.
Tiem, kuri ir izvēlējušies Ceļu, kuru es nevaru iet un kam nevaru atdot savu enerģiju un spēku, es nekad neliegšu savu beznosacījuma Mīlestības Dāvanu, ko Radītājs ir devis man un visai dzīvai radībai, jo - KAS MĪL, TAS TIKS MĪLĒTS! KO SĒSI- TO PĻAUSI!
Es cienu un godinu Visuma dotās tiesības un Brīvu Gribu - ikviens var iet pats SAVU Ceļu, sekot savai Mīlestībai, Gaismai un Patiesībai, ejot uz priekšu vai brīdi atpūšoties - tā, kā tas ir pareizi tieši Viņam.
Es nevienu netiesāju, jo VISS, ko es redzu, ir tikai mans redzes viedoklis.
Pazemībā atzīstu, ka Ceļš, kas ir labākais man, var tāds nebūt citiem.
Es zinu, ka ikviens mācās savā unikālā veidā, lai pēc tam atdotu atpakaļ Visumam savu iegūto Gudrību un Mīlestību.
Es mīlu citus, neatkarīgi no tā, vai viņi dara tās pašas lietas, ko es.
Es zinu, ka jebkura dzīva būtne ir daļa no radītāja un dziļi SEVĪ es loloju beznosacījuma mīlestību pret jebkuru cilvēku, koku, putnu, puķi, upi, okeānu...- pret Visu, kas pasaulē radīts.
Es dzīvoju SAVU Dzīvi, Mīlestības apņemta, darot labāko, ko varu, kļūstot arvien gudrāka un laimīgāka.
