Marks Levī "Starp debesīm un zemi"
Šī ir viena no tā retajām grāmatām, ko esmu nopirkusi pēdējā laikā. Biju lasījusi dažas atsauksmes un kad "nejauši":) ieklīdu starp grāmatu plauktiem - to ieraudzīju! - un nopirku! Ātri steidzos laukā no šīs vietas, lai nekristu vēl kādā kārdinājumā...:) Tā jau ir ar tiem grāmatu mīļiem... Vai bija vērts iegādāties šo grāmatu? Vai vēlēšos to kādreiz pārlasīt?... To rādīs laiks. Bet šobrīd priecājos, ka nopirku un esmu izlasījusi!
Turpmāk - neliels ieskats grāmatā.
Ko lai domā par sievieti, kas apmetusies jūsu vannas istabā, spēj izgaist un parādīties, kad vien vēlas un kura patiesībā atrodas otrā pilsētas galā, turklāt dziļā komā? Vai jums jādodas pie psihiatra? Vai, gluži pretēji, jāļaujas neticamam piedzīvojumam?
Gluži ikdienišķa pasaule, pavisam parasti cilvēki - un pārdabiskais, kas satricina ierasto dzīvi. Jauna sieviete cieš smagā avārijā un nonāk komā. Tomēr viņas dvēsele nav iesprostota miesā un spēj pārvietoties. Lorēna meklē mierinājumu sava dzīvokļa sienās, kuru nu izīrē arhitekts Arturs. Divas apjukušas dvēseles sastopas pasaulē, kas netic brīnumiem. Balansēšana uz normālā robežām, dziļu sarunu līkloči, kas ceļo pa bērnības plašajiem klajumiem, pagātni, sapņiem, un, visbeidzot, trauslas mīlestības dzimšana apstākļos, kas tuvību padara neiespējamu. Gaišas enerģijas caurstrāvota, šī grāmata atgādina par patiesajām dzīves vērtībām - cilvēkam atvēlēto laiku, kurā jābauda ik sekunde, par sapņiem, kas arvien tiek atlikti uz rītdienu, par noklusētiem vārdiem, neizdarītiem darbiem, kas atkāpjas aizņemtības priekšā, cenšoties iekļauties sabiedrības prasīgajā ritmā. Marks Levī aicina lasītāju izrauties no rutīnas akača un sajust dzīvi kā svētkus. Autors kaut uz mirkli liek nomest ironijas un skepses bruņas, atļauties būt mazliet naivam un ticēt brīnumiem, ko var piedāvāt dzīve.
Smeldzīga pasaka mūsdienu pasaulei - tā iedvesmos un dāvās prieku raižpilniem prātiem.
Iespējams, lasot šīs rindas, jūs pārņem déjà vu sajūta - šo stāstu kino ekrānos jau iedzīvinājusi Holivuda filmā „Gluži kā debesīs" (Just Like Heaven), kurā galveno lomu atveido Rīza Viterspūna. Nu ko - patīkamu lasīšanu un tiekamies starp debesīm un zemi!
Daži citāti mo grāmatas:
- Mēs nevaram piedzīvot visu, svarīgi ir piedzīvot būtiskāko, bet tas katram ir savs.
- Reizēm mēs esam bezspēcīgi mūsu alku, vēlmju un ambīciju priekšā, un tas ir nepanesami mokoši. Šī sajūta tevi vajās visu mūžu, reizēm tu par to piemirsīsi, reizēm tā kļūs par apsēstību. Māksla dzīvot lielākoties ir atkarīga no mūsu spējām uzvarēt savu bezspēcību. Tas ir grūti, jo bezspēcība rada bailes. Tā atņem spēkus, spriestspēju, veselo saprātu un atver durvis vājumam. Tu iepazīsies ar bailēm. Cīnies ar tām, bet neaizstāj tās ar pārlieku vilcināšanos. Domā, izlem un dari! Nedod vaļu šaubām, jo nespēja atbildēt par savu lēmumu, saindē dzīvi.
- Paskaties uz visu, kas ir mums visapkārt. Uz burzguļojošiem viļņiem un krastu, kas tiem padodas, uz augstajiem kalniem, kokiem, gaismu, kuras intensitāte un krāsa mainās ik sekundi, putniem, kas riņķo virs mūsu galvām, zivīm, kas nevēlas kļūt kaijām par barību, lai gan pašas pārtiek no citām, mazākām zivīm. Cik pārsteidzoša ir skaņu, viļņu šalku, vēja un smilšu harmonija! Bet šīs dzīves simfonijas un matērijas vidū esam tu un es, un visi pārējie līdzcilvēki. Vai daudzi no viņiem ir pamanījuši to, ko tev tikko aprakstīju? Vai daudzi no tiem, rītos mostoties apzinās, ka tā ir dāvana - pamosties un redzēt, just, pieskarties, dzirdēt un apjaust? Vai maz ir daudz tādu, kuri spēj kaut uz mirkli izrauties no ikdienas, lai apbrīnotu šo skaistumu?
- Ja vēlies uzzināt, cik vērts ir viens gads, pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā. Ja gribi uzzināt, cik vērts ir mēnesis, pajautā to mātei, kurai pasaulē nācis neiznēsāts bērns un kura gaida, kad to izņems no inkubatora. Nedēļas vērtību uzzināsi no cilvēka, kurš strādā pie konveijera vai šahtā, lai pabarotu ģimeni. Cik vērta ir viena diena, pajautā tiem, kas ir iemīlējušies un gaida tikšanos. Stundas vērtību pajautā cilvēkam, kurš sirgst ar klaustrofobiju un ir iestrēdzis liftā. To cik vērta ir sekunde uzzināsi no tā cilvēka sejas, kuru no nāves glābusi sekundes tūkstošdaļa, vai arī no sportista, kurš tikko ieguvis sudraba medaļu Olimpiskajās spēlēs, lai gan visu dzīvi veltījis vienam vienīgam mērķim - zelta medaļai. Tāpēc izbaudīsim tās sekundes, kas mums ir atvēlētas!
Iesaku noskatīties arī grāmatas atvēršanas svētkus - https://www.youtube.com/watch?v=4Zm78XsXExI
https://kontinentablogs.wordpress.com/2012/06/04/uz-dveseles-pirkstgaliem-starp-debesim-un-zemi/ |