Kāds bijis 2012.gads manā dzīvē?
Ja atskatos – katrs nodzīvotais gads ir ar kaut ko īpašs un atšķirīgs. Katrs nes līdzi arī savas Mācību stundas, Uzdevumus un Risinājumus...
Vispirms jau vēlos pateikties saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem, kuri ne vienmēr atrodas man blakus, taču vienmēr ir kopā ar mani, ir tik daudz palīdzējuši, ir atcerējušies... Ir Mirkļi, kas saglabāti fotogrāfijās, ir Mirkļi, ko glabā vien atmiņas...
Atzīstu, ka man piemīt vajadzība pēc savas vientulības devas, kā arī tieksme tikai pēc notikušā pārdzīvot un analizēt to, kas noticis. Emocijas reizēm tiek vārdos pārvērstas, taču biežāk sevī paturētas... Varbūt kādreiz, citu gadu...
Daudz emociju, pārdomu, Ceļa zīmes sakrājušās no izlasītajām grāmatām, bez kurām nav iedomājama mana dzīve. Kristīnes Mucinieces 2.grāmata no sērijas “Eņģeļu acis” - “Vēstules” un Agneses Bērziņas un Enriko Pliviča “Cilvēks uz Gaismas viļņa” - spilgtākās no 2012. gada ap 50 izlasītajām...
Šogad atklāju un esmu noklausījusies netiešā klātbūtnē caur internetā pieejamo un iegādātajiem diskiem lielu daļu no Agneses Bērziņas lekcijām, kas papildinājušas manas zināšanas un radījušas vēlmi dalīties.
Iepazīti gan klātienē, gan neklātienē interesanti cilvēki, kuri bagātinājuši manu pieredzi un zināšanas.
Šis gads manā darba dzīvē atnesa lielas pārmaiņas – beidzot uzlabojās darba apstākļi, jo ieguvām jaunas, svaigi remontētas un pielāgotas bibliotēkas vajadzībām, telpas, kur apvienojās bērnu un pieaugušo nodaļas. Bija jāapgūst arī Mācība - kopīgi strādāt mazliet lielākā kolektīvā, kā līdz šim, ņemot vērā, ka katras nodaļas darba specifika un metodes mazliet atšķiras. Gada nogalē atjaunojās pilnās darba slodzes, taču samazinājās darbinieču skaits, tādēļ tagad nākas iepazīt arī bērnu nodaļas fondu.
Prieks par LAISMIEŠIEM, kuri izrādīja vēlmi turpināt darboties. Spilgtākie atmiņu zibšņi – Pavasara saulgrieži Skaņajā kalnā, kur daži pievienojāmies tur notikušajam Saulgriežu rituālam, Rudens saulgrieži Dauģēnu klintīs nu jau savā, kaut nelielā pulciņā...Pirmā šī Mācību gada nodarbība... Šobrīd veidojamies mazliet citāda, taču jūtami zinātkāra un interesanta grupiņa.
Prieks par mūsu bibliotēkas izdevumu “LITERĀRĀS VĒSTIS”, ko man joprojām ir iespēja veidot un septembrī tika izdots jau 100.numuriņš...
Prieks par savu mājas lapu - https://laisma.1w.lv , kurā sakopoti materiāli, kas noderējuši ne tikai man, bet arī maniem LAISMIEŠIEM un citiem interesentiem, par ko liecina reģistrēto un citu apmeklētāju skaits, atsauksmes un man adresētās vēstules.
2012.gads bijis rosīgs, radošs un pārmaiņām bagāts.
Dzīve turpinās un es vēl jūtos noderīga.
Tā rakstu es - Maija
