Roberts Šilings 3x3 nometnē vadīja ievirzi «Saules rits un baltu zīmes». Viņš stāstīja par to, ka arī mūsdienās senču mantojumu — zīmes — varam izmantot savā labā kā lielās lietās, tā arī pavisam ikdienišķos sīkumos. Ikdienā Roberts ir praktizējošs jurists, tāpēc viņa aizraušanās ar zīmju pētīšanu un latvisko dzīvesziņu ieintriģē vēl vairāk.
Kas ir tavas mācības pamatā?
Šī ir pirmā 3x3 nometne, kurā esmu ievirzes vadītājs. Sākumā biju uztraucies, ka mana ievirze būs pārāk teorētiska, jo ievirzes lielākoties domātas kaut kādu praktisku prasmju apgūšanai. Mans mērķis: likt cilvēkiem saskatīt mūsu senču mantojumu kā vienotu sistēmu. Tas ir galvenais, ko es cenšos panākt savā ievirzē «Saules rits un baltu zīmes». Baltu zīmes ir mūsu senču mantojuma ja ne vissarežģītākā, tad viena no sarežģītākajām sistēmām. Lai izprastu baltu zīmes, ir svarīgi saprast pasauli, kādu paredz mūsu senču atstātais mantojums: kā latvieši redz pasauli, pasaules norises. Zīme ir tikai viena sastāvdaļa, un, nesaprotot kopsakarības, grūti izprast zīmju darbību un nozīmi.
Kas tad īsti ir zīmes?
Zīmes ir sarežģīta lieta. Četru piecu nodarbību laikā apgūt zīmes kā sistēmu nav iespējams. Var iegūt zināšanas par zīmēm, bet tās būs ļoti nepilnīgas, tāpēc mans mērķis ir parādīt, ka, lietojot sistēmu, zīmes var pētīt katrs pats. Cilvēki nezina, kā pareizi lietot zīmes, tāpēc daudzi izvairās un neizmanto tās vispār. Tas ir skumji, jo zīmes mūsu tautai dotas, lai padarītu mūs spēcīgākus, tas sniedz zināšanas, atver acis uz pasauli. Zīmes ir mūsu instrumenti, ko senči mums atstājuši, lai mēs to lietotu.
Kur un kādiem mērķiem ikdienā zīmes varam lietot?
Baltu zīmju lietošanas spektrs ir neierobežots, vienīgais, kas mūs ierobežo, ir mūsu fantāzija. Pats izmantoju zīmes visdažādākajās sadzīves situācijās, piemēram, Rīgā, risinot dažādas tehniskas problēmas, ar zīmēm nodrošinu sev brīvu vietu autostāvvietā. Zīmes var lietot ceļojot, sākot jebkuru darbu, lai tas izdotos, lai pietiktu spēka to padarīt. Zīmes varam lietot, lai nodrošinātu sev dzīvē arī lielas un svarīgas lietas: veselību, laimi. Varam zīmes lietot, lai cīnītos ar kādu konkrētu slimību, bet tikpat labi tās var izmantot pavisam sīkās un ikdienišķās lietās, piemēram, lai atrastu mājās kādu pazudušu lietu.
Kā neapjukt un izvēlēties tās zīmes, kas konkrētajā gadījumā der tieši man?
Zīmju ir ļoti daudz, to iedarbība ir daudznozīmīga, un tas arī padara zīmju lietošanu sarežģītu. Tās var salīdzināt ar ūdeni: to var dzert, tajā var mazgāties, ar to var mazgāt grīdu, tajā var vārīt zupu, pa to var slidot, tajā var makšķerēt, var braukt uz svešām zemēm, bet tas vienalga ir ūdens. Ar zīmēm ir tāpat: zīmju iedarbība ir daudznozīmīga, tās ir labi jāsaprot, lai varētu sasniegt iespējami vairāk mērķu. Lai sāktu zīmes lietot, nevajag daudz, pietiek zināt vienkāršākās zīmju formas.
Kad sāki interesēties par latvisko dzīvesziņu, baltu zīmēm?
Ir pagājis jau vienpadsmit gadu. Sāku ar pirti, apguvu latviskās pirts tradīcijas, un mans pirts skolotājs Ziedonis Kārkliņš mācīja arī baltu zīmes, tāpēc arī es paralēli pirts mācībai sāku apgūt baltu zīmes. Kādā brīdī secināju, ka man ir pietiekami labas zināšanas un praktiskās iemaņas, ko darīt pirtī, kā lietot baltu zīmes, bet nav kopēja redzējuma par mūsu senču mantojumu, par latvisko dzīvesziņu. Sāku aktīvi mācīties pie daudziem skolotājiem, apmeklēju kursus un seminārus, skolas, lai iemācītos visas pārējās lietas, kas saistītas ar dzīvesziņu kā kopumu. Protot kaut ko vienu, mēs ļoti labi padarām tikai to vienu lietu, bet, saprotot dzīvesziņu kā sistēmu, varam ar to dzīvot un zināšanas izmantot ikdienā. Piemēram, dejojot tautas dejas, mēs šīs savas iemaņas varam izmantot tikai kādā publiskā pasākumā. Bet, ja prastu ne tikai dejot, zinātu arī tautasdziesmas, izprastu zīmes, iemācītos aust vai darināt lietas no koka, tad visās dzīves jomās savas zināšanas varētu piemērot daudzpusīgāk. Un tas arī ir tas, ko man ļoti gribētos panākt: lai latvieši iespējami drīzāk izprastu mūsu dzīvesziņu kā sistēmu un sāktu to lietot ikdienā. Dzīvojot pēc šiem principiem, kas ir mūsu spēks, mēs varētu savu dzīvi padarīt labāku.
Vai nav tā, ka sagramstāmies visu ko citās kultūrās, nereti latvisko dzīvesziņu atstājot novārtā?
Lai kaut ko novērtētu, ir jāredz tā praktiskā jēga. Ir tikai neliela daļa cilvēku, kuri dzīvo latvisku dzīvesveidu tāpēc, ka jūt pēc tā nepieciešamību. Lielākā daļa dzīvo praktisku ikdienas dzīvi. Šis piemērs ar ārzemju kultūrām ir labs, jo cilvēki līdz tām nonāk praktisku apsvērumu dēļ. Piemēram, slimība, ar ko tradicionālā medicīna netiek galā, cilvēku mudina risināt šo problēmu un tapt veselam citiem līdzekļiem.
Un tam nav nozīmes, vai tā ir ir joga vai reiki, galvenais, lai izdodas sasniegt mērķi.
Tiklīdz cilvēks saprot, ka viņam tas ir palīdzējis, viņš kļūst par šīs mācības studētāju un sekotāju, jo redz tam praktisku jēgu. Tas ir arī mūsu ceļš, kā nonākt pie latviskā — visu to pašu, ko sniedz jebkura sena un cienījama svešzemju kultūra, mēs varam panākt ar saviem līdzekļiem. Tiklīdz cilvēks sapratīs, ka arī mūsu pašu tautas līdzekļiem ir spēks, domāju, viņš neizvēlēsies Indijas vai Ķīnas skolu. Latviešu tautas līdzekļi mums ir tuvāki, saprotamāki, praktiskāki un sasniedzamāki.
Kur tu pats lieto zīmes, un kā tās darbojas?
Man pirmo reizi mūžā ir gari mati, iepriekš esmu staigājis tikai «ezītī», tāpēc man ir pavisam praktisks priekšmets — lociņš, ar ko matus savākt, ko lietoju ikdienā. It kā praktiska lieta, tajā pašā laikā tai piemīt enerģētiska slodze, tai ir kaut kāda jēga. Esmu sev izveidojis zīmju programmu ar noteiktu mērķi, ko es ar to gribu panākt. Arī senie latvieši ikdienā zīmes nelietoja kā kaut ko īpašu vai neparastu — tās izmantoja uz apģērba, sadzīves priekšmetiem, darbarīkiem, mēbelēm, arī uz ēkām.
Zīme, novietota noteiktā vietā, veic tur kādu konkrētu darbību.
Ja zīme ir uz gredzena un gredzens ir pirkstā, tā darbojas. Ir ļoti labi, ja ir noteikts arsenāls rotu ar dažādām zīmēm, tad tās atkarībā no vajadzības var mainīt. Zīmes senči lietoja arī apģērbā — svētku un ikdienas drānās tās atšķīrās.
Vai, zīmes lietojot nepareizi, var sev kaitēt?
Visskumjākais ir tas, ka informācijas par zīmēm ir maz, un nereti tās nonāk pie cilvēkiem ar arheoloģiskajiem izrakumiem. Cilvēks uzģērbj to, kas tika vilkts aizgājējam, kad viņu guldīja kapā, un tas nav nekas labs. Daudzi par to pat nepadomā, jo nezina zīmju darbības principus, neizprot konkrēto zīmju grupu nozīmi. Lai tās lietotu, būtu jāzina vismaz vispārīgie zīmju lietošanas principi, pēc kuriem darbojas visas zīmes. Kaut saprast, kas ir zīmes, kuras var lietot droši un kuras nē, jo svarīga ir ne tikai zīme, bet arī novietojums, kombinācija ar citām zīmēm un materiāls, uz kura ir zīme.
Laimas krusts. Laima vij, vērpj un velk dzīvības, veselības un labklājības pavedienu, kad vārpstiņa pilna, diegs pārtrūkst, un cilvēks mirst. Vērpšanu — darbību, kuras rezultātā tik dažādie pasaules spēki un to izsauktie notikumi satiekas un tiek savīti vai sapīti vienotā laika un likteņa pavedienā (jostā, virvē, vainagā, audumā vai pineklī), simbolizē Laimas krusta zīme.
Dieva krusts. Dieva zīmes pamatforma ir krusts ar četriem vienāda garuma zariem, kas var bezgalīgi tālu turpināties — līdzīgi kā bezgalīga ir garīgā pasaule aiz visām materiālās pasaules robežām. Dieva krustam ir divas atšķirīgas dažādas nozīmes: taisnais (nekustīgais) un slīpais jeb šķērsu (kustīgais — griešanās krusts). Taisnais krusts simbolizē apstādinātu enerģiju, mieru, nāvi, tumsu — neradošu stāvokli. Slīpais krusts, saukts arī par šķērsu jeb zelta krustu, simbolizē atbrīvotu enerģiju, nemieru, dzīvības spēku, gaismu, radošumu un ciklisku kustību. Abi krusti vienā zīmē (Saules rats, Zvaigzne) simbolizē šīs un viņsaules vienlaicīgu pastāvēšanu, gaismas un tumsas, dzīvības un nāves ciklisku maiņu.
2013. g. 22. augusts
https://www.tvnet.lv/sievietem/aktuali/475434-zimes_ir_musu_instrumenti_ko_senci_mums_atstajusi/
