Sveces latviešu tradīcijās
Senos laikos nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet šķūņos rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces.
Labāk pirku sveču podu,
Nekā skalu vezumiņu.
Ne man dienu istabā,
Ne skangalu mēslainē.
Sveču gaismā ziemas vakari kļuva gaišāki. Svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīmes. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi – kroņlukturi, kāzās, kristībās, lielās jubilejās un svētkos.
Kāzās, līgavai noņemot vainagu, dedzināja sveces. Senāk ugunij šajā ceremonijā bija rituāla nozīme. Kurzemē Talsu apkārtnē jauno pāri nosēdināja uz krēsliem. Viņus, priecīgi lēkādami un gavilēdami apstāja līgavaiņa brāļi, turēdami pirkstu starpās degošas sveces ar vairākām daktīm, kas bija lietas šim īpašajam gadījumam.
Sveces dedzina bērēs. Uz bēru galda svecei ir jāļauj izdegt līdz pēdējai asarai. Ļaudis runā, ka sveces ap nelaiķi neļaujot pietuvoties ļaunajiem gariem. Agrāk bērēs, vērojot sveces liesmas virzienu, zīlējuši, vai vēl kāds mirs. Ja mājās kāds nomirst, vajagot aizdedzināt sveci un pienest pie durvīm, kur guļ mironis. Ja liesma iet iekšā, vēl kāds mirs, ja uz āru, tad vairs ne. Ja aizdegtā svece nodziest, tad kāds tuvinieks mirs.
Pasakās svece simbolizē atsevišķu cilvēku dzīvības. Svece ir kā gaisma un arī kā prāta gaismas simbols.
Latviešiem ir savs īpašs mēnesis, kurš saucas Sveču mēnesis. Tas ir februāris. Šī mēneša 2. datumā tiek svinēta Sveču diena. Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. Tautā šo dienu vēl sauc : Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja diena, Govju diena. Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd.
Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienu gaidīdams.
Kad atnāca Sveču diena,
Tad naudiņa jātērē.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces, lai gaiši degtu. Ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot. Sveces lēja no aitu taukiem vai vaska. Sagrieza kokvilnas diegus sveces garumā un mērca taukos tik ilgi, kamēr svece bija pietiekoši resna. Tad svece gatava.
Sveču dienā, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.
Ticējumi:
1. Par svecēm.
- Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam;
- No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis;
- Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs;
- Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks;
- Spilgta liesma nozīmē, ka dzīve būs saistīta ar raizēm, bet tie būs sveši satraukumi;
- Spilgta sveces liesma ar sprēgāšanu nākotnē sola baudas un izpriecas;
- Ja svece deg ar blāvu liesmu vai melni kūpēdama – kāds nelabvēlis ir uzsūtījis kaut ko nelabu;
- Nedrīkst nopūst sveces liesmu, jo tiek uzskatīts, ka tad mēs izdzēšam kādas dvēseles dzīvību.
2. Par Sveču dienu.
- Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem;
- Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
- Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega;
- Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara;
- Apmācies laiks – zemniekiem bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads;
- Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads;
- Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad gaidāms jauks pavasaris, bet ja salst – no silta pavasara nav ko domāt;
- Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens;
- Piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.
Mīklas par sveci.
- Otram kalpo, pats sevi tērē.
- Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā.
- Linu miesa, tauku krekls.
- Resna, resna sieviņa, sarkans vainags galvā.
- Tieva, gara meitene – jo sēd, jo plok.
- Balts baļķītis, galā sarkana micīte.
- Baltu ēd, melnu atstāj.
- Balts ozols, sarkans zars galā.
- Tievs, garš ozoliņš, zelta poga galotnē.
- Vaska kažociņš, linu krekliņš.
- Pats pliks, sirds gaismu rāda.
- Zelta gailītis pa laipiņu tek.
- Gara balta meitiņa, augtin aug mazumā.
- Plikam krekls azotē.
- Mazs, mazs vīriņš, uguns sirdī.
- Jo ilgāk aug, jo mazāks tiek.
- Smuidrs, smuidrs ozoliņš, zelta zīle galiņā.
Sakāmvārdi:
-
Neturi sveci zem pūra.
-
Taisns kā svece.
-
Pliks kā svece.
-
Kūst kā svece.
