Vienatnība ir zieds,
Lotoss, kas zied jūsu sirdī.
Vienatnība ir pozitīva, vienatnība ir veselība.
Tā ir prieks būt pašam par sevi.
Tā ir prieks par to, ka jums pašam ir sava telpa.
Meditācija nozīmē svētlaimi būt vienam… Cilvēks ir patiesi dzīvs, kad viņš kļūst spējīgs būt viens, kad nav atkarības ne no viena cilvēka, ne no kādas situācijas, ne no kādiem apstākļiem. Un, tā kā vienatnība ir cilvēkā pašā, tā var būt no rīta un vakarā, dienu un nakti, jaunībā un vecumā, esot veselam vai slimam. Tā var būt gan dzīvē, gan arī nāvē, jo tā nav kas tāds, kas notiek ar jums no ārienes. Tā ir jūsos. Tā ir jūsu daba… Tā ir jūsu Esības daļa.
Ceļojums sevī ir ceļojums uz pilnīgu vienatnību; jūs nevarat paņemt līdzi uz turieni nevienu. Jūs nevarat dalīt savu centru ne ar vienu, pat ne ar savu mīļoto. Tāda ir lietu daba, un tur neko nevar darīt. Brīdī, kad dodaties iekšienē, visi sakari ar ārpasauli tiek pārtraukti; visi tilti tiek sagrauti. Patiesībā visa pasaule izzūd.
Tādēļ mistiķi ir nosaukuši pasauli par iluzoru, par maya - ne tādēļ, ka tā neeksistē, bet tādēļ, ka pasaule cilvēkam, kurš meditē, kurš dodas iekšienē, gandrīz ir tā, it kā tā neeksistētu. Klusums ir tik dziļš; to neiztraucē nekāds troksnis. Vienatnība ir tik dziļa, ka cilvēkam vajag iekšēju spēku, lai ar to sastaptos. Bet šajā vienatnībā pēkšņi eksplodē svētlaime. No šīs vienatnības rodas Dieva pieredze. Nav cita ceļa; nekad nav bijis un nekad nebūs.
Priecājieties par vienatnību, priecājieties par savu tīro iekšējo telpu, un jūsu sirdī ieskanēsies skaista dziesma. Un tā būs apzināšanās dziesma, meditācijas dziesma. Tā būs dziesma, ko dzied putns - neaicinot nevienu, bet vienkārši dziedot, jo sirds ir pilna un vēlas dziedāt, jo mākonis ir pilns un vēlas līt, jo zieds ir pilns un ziedlapiņas atveras, un tiek atbrīvota smarža...tā nav domāta nevienam īpaši. Lai jūsu vienatnība kļūst par deju!
Ošo
