Vakar uzsāku mācības kopā ar kaimiņu novada kolēģēm psiholoģijas novirziena kursos projekta ietvaros par brīvu, vienīgi ceļa nauda, kuru atmaksā mūsu bibliotēka. Abas ar mūsu bibliotēkas vadītāju. Lai strādātu bibliotēkā, nemitīgi arī jāmācās un šī izdevība mums „nokrita kā no gaisa”. Tā reizi nedēļā pāris mēnešu apgūšu ko jaunu, par ko ļoti priecājos.
Vakar atcerējos laiku pirms kādiem 20 gadiem, kad mani vienīgo no rajona deleģēja piedalīties savstarpēji nepazīstamu bibliotekāru kursos Rīgā „Saskarsmes psiholoģijā”, kas ilga vairāku gadu garumā ik pa laikam un kuru rezultātā mūsu bibliotēkā tapa pulciņš LAISMA. Toreiz man bija emocionāli smags laiks un šie kursi bija kā atspēriena punkts, lai paceltos atkal uz augšu un apzināti strādātu ar sevi. Joprojām ar pateicību atceros šos kursus, pasniedzēju Dainu un kursa biedrenes.
Vakar sajutos mazliet līdzīgi, jo ilgāku laiku nebiju bijusi ārpus Mazsalacas ne semināros, ne kursos un jutos mazliet „iestrēgusi”, taču ne „bedrē”, par ko arī vakar runājām. Es lēni pierodu pie cilvēkiem un šī bija 2.nodarbība šai grupiņai. Uz pirmo es netiku. Lielākā daļa grupas dalībnieču gan bija zināmas, kā kolēģes, bet dažas vēl jāiepazīst. Neesmu arī no runātājām, bet vairāk klausos, uzkrāju sevī, izdaru savus secinājumus sevī. Arī par to runājām, cik mēs katrs esam dažādi pēc temperamenta un rakstura iezīmēm. Nodarbību vadītāja dalījās ar savu pieredzi, kas nebūt nav bijusi reizēm tik patīkama. Taču – te nu mēs esam, tieši tādi, kādi esam, lai mācītos kopā šo laiku, kas mums dāvāts. Citādi to nevaru nosaukt, kā Dāvanu. Paldies Rūjienas kolēģēm! Tiksimies atkal pēc nedēļas!
Šodien ar prieku sveicu austošo sauli! Saullēkta stundā devos pāri pļavai uz mežmalu pēc bērza sulām, saelpojos spirdzinošo pavasara gaisu... Šodien ar prieku veidoju kārtējās mūsu bibliotēkas „LITERĀRĀS VĒSTIS”... Šodien...
Ir sācies manas dzīves Jauns Aplis! Esmu laimīga!
Ar mīlestību - Maija
