Rit mana atvaļinājuma pēdējās dienas... Laukā jau vairākas dienas man grūti panesams karstums, tādēļ vairāk uzturos telpās. Lasu, šo to pakārtoju, šo to pagatavoju kārtējai maltītei un ziemas krājumiem, priecājos par briestošo ražu... Vārdu sakot – atpūšos, kā jau tas atvaļinājuma laikā pienākas.
Daudz laika pavadu ar SEVI. Biju aizbraukusi ar autobusu uz netālo savu bērnības pilsētiņu, pastaigāju pa savām bērnības vietiņām... Katru reizi tur atgriežoties, sajūtas ir citādākas... Šoreiz man līdzi bija fotoaparāts un šo to sabildēju arī, lai pēc tam mājās ielūkotos dziļāk...
Mani bērnības logi...
Manās atmiņās tie nebija vizuāli saglabājušies vai arī tiem nebiju pievērsusi pienācīgu uzmanību iepriekš. Šoreiz tie mani „uzrunāja” un atgādināja to, ko biju jau sen piemirsusi...
Atvaļinājuma laikā biju sadomājusi apmeklēt vairākus vietējos pasākumus, bet pēdējā brīdī pārdomāju un neaizgāju... Taču priecājos par iespēju pabūt pie jūriņas, lai arī diezgan īsu brīdi, jo tuvojās negaiss... Priecājos par Dabas Dāvanām gan mežā, gan manā dārzā... Priecājos par izlasītajām grāmatām... Priecājos par to, kas man IR!
Vēl dažas dienas un atkal atgriezīšos pie saviem bibliotēkas apmeklētājiem, lai dalītos, lai ieteiktu, lai uzklausītu, lai turpinātu savas Mācību stundas...
Ar mīlestību - Maija
