MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

Cilvēku un Zemes apziņa pašlaik piedzīvo enerģētiskās pārmaiņas. Ja tava individuālā enerģija nav gatava šīm jaunajām vibrācijām un enerģijas pieplūdumam, tas atspoguļojas fiziskajā un mentālajā ķermenī. Ir daudz uzskatu par to, kas izraisījis pārmaiņas enerģiju vibrācijās – Saules uzliesmojumi, Maiju kalendāra beigšanās, atgriešanās Pirmsākumā. Neatkarīgi no iemesla tas notiek un ietekmē ikvienu no mums. Jaunā laikmeta enerģijas skar katru dzīvu būtni, tikai ne vienmēr mēs tās atpazīstam un pieņemam. Mūsdienu pasaulē, kad Garīgā Atmoda ir sākusi savu ceļu, lietas mainās gaismas ātrumā, Vecā laikmeta uzskati pamazām sairst, un mēs tiecamies atmodināt savu patieso potenciālu un dabu.

Kad atnāk Miega Mačs jeb Miķelis, latviešiem sākas veļu laiks līdz pat pašiem Mārtiņiem. Veļu laikā mēs godājam savus senčus. Ko gan mēs zinām par senčiem, dzimtām? Viens būtu skaidrs, ka senči ir kaut kas varens, mazliet mistisks. Mēs zinām arī to, ka viņiem būtu jābūt aicinātiem mums palīdzēt, ja būsim rātni un attieksimies pret viņiem ar cieņu. Kas gan notiek ar mums un senčiem?

Rotkali Hariju Jaunzemu, kurš darbojas Sabiles pusē un darina rotas pēc senām baltu liecībām, pazīst gan tie, kas interesējas par smukumlietām, gan tie, kas meklē atbildes uz jautājumiem par mūsu senatni. Pie viņa rotas lūkoties, zīmes iepazīt un stāstus klausīties brauc ļaudis no malu malām. Un jāatzīst, ka klausīties Harijā Jaunzemā ir bauda, – viņš par senajām zīmēm un rotām, un to, kā reiz varbūt bija, stāsta ar patiesu mīļumu balsī un pārliecību par savu darbu. Tāpēc gribas dēvēt viņu par Meistaru ar lielo burtu. Pie rotkaļa viesojās žurnāls "100 Labi Padomi".

            “Es rakstu par to, kas man svarīgs, kas sāpina, liek raudāt. Par to, ko mīlu un ko ienīstu. Par ilgām, zaudējumiem, vilšanos, spēku, darbu un politiku,” saka Linda Mūrniece un atver savas dienasgrāmatas lappuses arī lasītājam, jo šī ir “Gandrīz dienasgrāmata”.

Grāmatās savijas Ozolu, Kalēju, Nordenu, Ziemeļu, Balto, Legzdiņu, Tillmaņu un Locānu dzimtu likteņu epizodes, apliecinot – māju un cilvēku stāstiem nav sākuma un beigu.