Izraksti no Dzīvās Ētikas Mācības 7.
Komentārs:
aivars892 -
2012-02-04 14:29
Kaut mēs ievērotu kaut pusi no tā visa, cik gan dzīve skaista un piepildīta kļūtu!!!
- Proti notvert aiz astes vismazāko velnēnu un viņš tev parādīs, kur atrodas vislielākais.
- Ir tādi cilvēki, kas izlasījuši daudzas grāmatas un neko nav ieguvuši. Reizēm pat šādi lasītāji ir atkāpušies atpakaļ un bijuši sliktāki par lasīt un rakstīt nepratējiem. Lai viņi apjēdz, tieši ko lasīšanas laikā ir īstenojuši dzīvē. Lai pasaka sev, no kādiem ieradumiem izdevies atbrīvoties. Lai pieraksta, kas viņiem ir nācis par labu no lasītā.
- Zemes dzīves ceļš ir briesmu pilns. „Kur tad ir solītais prieks?" „Nejēga, vai tad haosa uzveikšana nav prieks? Vai gaismas ienešana tumsā nav prieks? Vai kalpošanas apziņa nav prieks? Bet, ja tev ir tirgus laukuma prieks, tad mums nav pa ceļam."
- Viss ir relatīvs. Mūsu briesmas tu neredzi, bet dzīve nevar būt bez briesmām. Jāatzīst, ka viens no augstākajiem priekiem rodas no briesmu apzināšanās. Tādejādi cilvēks var pastāvīgi uzvarēt un priecāties.
- Šodien man šķita, ka es nekā nezinu, - tā ir laba zīme, jo rīt droši vien uzzināšu kaut ko lielisku.
- Visnoderīgākais padoms zaudē nozīmi, ja to iekšēji noraida, - tad paliek tikai ārējā čaula.
- Sargieties no visādiem mīlestības apliecinājumiem, diženajam pasaules pamatam vajadzīgi nevis apliecinājumi, bet gan rīcība.
- Kurš pratīs saskatīt visikdienišķāko parādību cēloņus, tas var palūkoties augstāk. Ikdienas notikumu cēlonības saskatīšana padarīs smalkāku domāšanu. Ir noderīgi redzēt, kā no viena izsauciena vai skatiena sabrūk veseli notikumi, bet klātesošie to pat nepamana un vēlāk pirmcēloni aizmirst.
- Visskaistāko mājokli var pārvērst par tumšo būtņu midzeni, un tas notiek, ja nevēlas atzīt domas enerģiju.
- Cik nepieļaujami ir ar vienu roku celt, bet ar otru ārdīt. Taču pastāvīgi var redzēt, ka cilvēka viena daļa ir it kā nodevusies derīgam darbam, bet otra tajā pašā laikā zaimo, tā iznīcinot visu paveikto. Turklāt notiek ne vien sagraušana, bet neglābjami tiek iznīcinātas arī dažas vērtības. Mēs iesakām vai nu nodoties darbam pilnībā, vai arī vispār tam netuvoties.
- Vissmagākā karma taču paģēr, lai būtne dzīvotu, citādi netiks īstenots karmas likums.
- Kad cilvēks pierod domāt par priekpilnām tikšanās iespējām, viņš jau attīsta savu iztēli, un tā atver ieeju attiecīgās sfērās.
- Pa šiem domu tiltiem var veidoties jauni savstarpēji sakari, ja vien nesāk izpausties atgrūsmes likums. Taču arī šo šķērsli var pārvarēt, ja sūtāmā doma ir tīra un labestīga.
- Neviens noliedzējs nepiekritīs, ka viņš palīdz tam, kuru pats noliedz. Kā lai viņam iestāsta, ka viņš ir uguns pilns un ka viņa aukstums var pārvērsties milzīgā karstumā? Nolieguma vietā parasti nāk apstiprinājums - tā tas notiek ar esības jautājumiem. Bet to ledus, kuri „Apskaidrībā" ir nosaukti par remdenajiem, tik drīz nekūst.
- Cilvēks domā pastāvīgi - gan miegā, gan nomodā, taču uz vienu domu smadzenes reaģē, bet otra noris apziņas dzīlēs. Parasti cilvēks par šīm dzīlēm nezina. Viņš neapzinās, ka varbūt visvērtīgākie uzkrājumi veidojas ārpus smadzenēm.
- Uz Zemes un Smalkajā Pasaulē jāiepazīst Prieks un jāpārvar Bēdas.
- Grūtsirdība ir visdrūmākā starpniece. Arī uzbudinājums ir visnejēdzīgāko viesu pievilinātājs.
- Neviens no Zemes iemītniekiem nevar iedomāties, cik grūti ir ierasties pie viņiem ar materiālu palīdzību. Parasti pirmā nāk garīgā palīdzība, taču šo padomus reti pieņem. Tos uztver kā nejaušas sakritības.
- Pieaugošas apziņas impulss pateiks priekšā, cik daudzveidīgi var būt meklējumi. Šādos meklējumos arī mēs palīdzam.
- Augstākie Spēki liek pievērst uzmanību jaunai grāmatai, iedveš lietderīgus pavērsienus sarunās, sūta domu par jauniem atklājumiem, nemanāmi brīdina par kaitīgiem maldiem. Ir prieks palīdzēt nemanāmi. Tiek augstu vērtēts tas, ka cīnītājs drosmīgi atvaira tumsas triecienus.
|
