Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.
Čarlijs Čaplins
Reiz kādās psihoterapijas nodarbībās tika izvērtēta prieka un kauna sajūtu ietekme uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, mieru, harmoniju. Pasniedzēja klātesošajiem lūdza atcerēties un pastāstīt par kādu gadījumu no dzīves, kad bijis kauns par saviem smiekliem (arī iekšējiem), turklāt no šīs sajūtas nav bijis iespējams līdz šim atbrīvoties. Labu brīdi visi iegrimām pārdomās – izrādījās, ka šāda emociju kombinācija nav bieži sastopama, bet katrs tomēr kaut ko atcerējāmies. Es atcerējos, ka bērnībā ilgi smējos par kaimiņmājas puiku, kurš, gribēdams pārrāpties pāri drāšu žogam pie manis, aizķērās aiz tā ar bikšu gumiju un netiku ne uz priekšu, ne atpakaļ. Viņš skaļi bļāva, spirinājās, bet es tik stāvēju un smējos. Vēlak tiku kaunināta, ka neesmu saukusi palīgā kādu no pieaugušajiem – zēnam bija pamatīgi saskrāpēta mugura. Savukārt grupas biedrs N ilgi nevarēja saņemties sākt runāt – iekšā bija, ārā nenāca. N sarka, bālēja..., tad, acis uz leju nolaidis, teica: ”Es visu dzīvi mocos ar pārmetumu un kauna sajūtu, ka smējos tad, kad mans vectēvs 95 gados nomira smejoties par labu anekdoti.” Mana un pārējo grupas biedru attieksmi bija līdzīga – spontāni visi gribējām smieties, bet tad ātri aprāvāmies, nokaunējāmies un gaidījām, ko teiks pasniedzēja: ”Tā ir skaista nāve – nomirt tādos gados, turklāt smieklos...” Viņa stāstīja daudz ko, arī par attieksmi pret nāvi, bērēm. Pēc nodarbībām N teica, ka jūtas atvieglots – kauna sajūta esot pazudusi.
Ko smiekli dara ar mums, vai vienmēr tie ir derīgi, vai vajag smaidīt tad, kad negribas un, vai mākslīgi veidots smaids ir labs?
Smieklu terapija ir atzīta par alternatīvo metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un procedūras aizmirst vai mazināt savu veselību problēmu izpausmi. Smieklu terapija ir viens no psihoterapijas virzieniem, kas izveidojās 60 gados ASV, taču smiekli kā terapijas metode sāpju noņemšanai pielietota jau 13 gadsimtā. Pirmo reizi humoru kā ļoti efektīvu līdzekli slimības apkarošanā aprakstīja Normans Causins 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilaksei. Izrādījās, ka kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodrošināt 2 stundu miegu, turklāt bez muguras sāpēm.
Katru dienu dzirdam, ka stress ir galvenais vaininieks visās mūsu nebūšanās – reizēm šķiet, ka tā ir gadsimta slimība, kura skar vai ikkatru no mums. ”Es visu laiku esmu stresā...; pēc stresainas darba dienas...; izbaudīju tādu stresu, sēžot sastrēgumā...;” dzirdam katru dienu, un šķiet, ka paši ar to lepojamies. Stresu nodzenam ar kašķi ģimenē, ātri braucot ar auto, lecot ar gumijām, sēžot bāros vai spēļu zālēs – attaisnojam savu rīcību, bet nezinam, ka smiekli ir labs antistresa līdzeklis – arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais. Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uzlabota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās. Smiešanās un prieka sajūta veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecājoties paātrinās sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra kļūst siltāka, parādās labsajūta. Oskars Peipiņš (dziednieks, hipnoterapeits0, vada smieklu terapijas grupas gan Latvijā, gan ārpus)) saka, ka smieklu terapijas uzdevums ir atbrīvot cilvēku no negatīviem blokiem, kurus viņš pats sev apkārt uzcēlis, un ārstēt cilvēku holistiski (kopumā). Smieklu laikā cilvēka organismā vairojas endorfīni - prieka un laimes hormoni, notiek visu iekšējo orgānu masāža. Savukārt Ināra Roja (Rīgas 1.slimnīcas neiroloģe, ārste hipnoterapeite, seksoloģe) smieklu terapiju izmanto savā ārstnieciskā terapijā – kognitīvajā hipnogrammā. Šajā terapijā cilvēks, kam ir depresija, seksuālās veselības problēmas, galvassāpes vai miega traucējumi, sastopas ar kādu smieklīgu vai parodoksālu savas vai citu cilvēku dzīves situāciju, kura izraisa smieklus. Galvas smadzenēs smieklu brīdī parādās vielas, kas uzlabo cilvēka veselību, garastāvokli un dzīves ilgumu. Sastopami gadījumi, kad cilvēkam ar ļaundabīgo audzēju sākuma stadijā var apturēt šo procesu, izmantojot smieklu terapiju. I. Rojas praksē ir gadījumi, kad smieklu terapija palīdzējusi psihogēnas neauglības ārstēšanā.
Smieklu spēku pierādījis arī Indijas medicīnas doktors Madans Kataria, kurš ir Smiešanās jogas pamatlicējs. 1990. gadā M. Kataria Mumbajā (Bombeja) stādāja vietējās slimnīcas reģistratūrā un rakstīja rakstus medicīniskajiem žurnāliem. Skolas laikā viņš sāka interesēties par zinātniskiem pierādījumiem, kā smiekli labvelīgi ietekme gan garīgo, gan fizisko cilvēka veselību. Viņa studijas un pētījumi tīri medicīniski pierādīja, ka smejoties veselība un dzīves kvalitāte uzlabojas. Smiešanās jogas noslēpums ir tāds, ka sirsnīgi smejoties, cilvēka ķermenis tiek pildīts ar pārsteidzoši spēcīgu dabisku reakciju. Tās blakus efekts – asinis un citi galvenie orgāni tiek piepildīti ar skābekli, tie ir pilni ar enerģiju, stresa līmenis krītas par 75%, uzlabojas noskaņojums un samazinās sāpju sajūta, palielinās pāšpārliecinātība, komunicēšanās spējas un radošums, pastiprinās imunitāte, uzlabojas gremošanas sistēma un seksuālās spējas, ko ikdienā novājina stress.
Smiešanās ietekmē arī cilvēka hormonālo sistēmu – smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās imūnsistēma. Pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās rezultātā palielinās antivielu daudzums (piem., imonoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smiešanās mums imūnsistēmai ir ļoti nozīmīga, lai izvairītos no tādām slimībam kā Aids un vēzis.
Lai pazeminātu asinsspiedienu, palīdz smiešanās. Kāpēc tā? Iemesls, kāpēc cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk – stress. Ir pierādīts, ka apmēram pēc 10 minūšu ilgas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 – 20 vienībām. Savu problēmu tikai ar smiešanos neaizdzīsi, bet tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu.
Smejoties palielinās to hormonu daudzums (endorfīni), kuri ir dabisks sāpju mazinātājs, tādēļ smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā, spazmas muskuļos, artrīts.
1 minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes nodarboties ar airēšanas sportu. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību, gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrojums. Īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīves veids.
Izpētīts, ka pieaugušie skaļi smejas aptuveni 6 minūtes dienā. 40 gadus senā pagātnē šis laiks bija 3 reizes ilgāks. Pieaugušie smejas vidēji 15 reizes dienā, kamēr bērni – 400 reizes!
Ja diena padevusies pagalam draņķīga un garastāvoklis drūms – saņemieties un tīri automātiski paņemiet starp zobiem smailu zīmuli tā, lai lūpu kaktiņi izstieptos. Tā kādu brīdi pavērojiet, kā mainās izjūtas. Ir pierādīts, ka mākslīgi veidota smaida izteiksme spēj izraisīt iepriekš minētos rezultātus. Igors Kudrjavcevs (Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs ) stāsta, ka pietiek no rīta uz ieelpu pacelt lūpu kaktiņus uz augšu, uz izelpu nolaist ierastā stāvoklī. Pēc 10 ieelpām un izelpām labs garastāvoklis un prieka sajūta nodrošināta! Vingrinājumu var veikt, kad vien ienāk prātā. Cilvēks savas dzīves laikā nodarbina visus savus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir vislabākais sejas muskuļu vingrojums. Oļegs Kotovičs ( fotogrāfs) stāsta, ka ļoti viegli ir fotogrāfēt tos cilvēkus, kuri ir izkopuši un trenējuši sejas muskuļus, arī ķermeņa kustības, un caur to spējuši atbrīvoties no domas un saspringuma, ka viņus tūlīt fotogrāfēs (modeles, aktieri, cilvēki, kuriem bieži jāstājas auditorijas priekšā). Ja parastu cilvēku fotogrāfējot no 100 kadriem tikai 10 iznāk labi, tad trennētos cilvēkus var atspoguļot fotogrāfijās īpaši tās nešķirojot – visas ir labas un skaistas.
Smiešanās liek izskatīties jaunākam, un kurš gan tāds nevēlas būt? Kad cilvēks smejas, seja kļūst sarkana, tai pieplūst asinis, kuras sejas ādu lieliski baro.
Smieklu terapijas nodarbības. Parasti smieklu terapijas nodarbības notiek grupās. Katram dalībniekam jāatceras kāds smieklīgs gadījums no paša vai citu cilvēku dzīves (var arī to izdomāt). Sēžot aplī tas jāizstāsta. Terapijas laikā izmanto vairākas metodes, lai paskatītos uz pacienta problēmām no cita aspekta. Piemēram, metodes ”karstais krēsls” laikā pacients un ārsts vai dziednieks apmainās vietām, liekot pacientam pašam skaidrot savu slimību, tās smagumu un izpausmes. Būtiski ir saprast – ja es nevaru mainīt šo situāciju, tad jāmaina mana attieksme pret to.
Metode ”nervi kastītē” lieliski palīdz kontrolēt stresa situāciju, un brīdī, kad ķermenis sāk uztraukties, pateikt sev – tagad es visas savas rūpes ielieku šajā kastītē, lai tā man netraucē. Kaste var būt iedomāta, vai tikpat labi reāla. Reiz kāda vecāka kundze, kurai bija regulāras domstarpības ar jau pieaugušo dēlu, nolēma šo metodi izmantot. Šim nolūkam viņa izvēlējās senlaicīgu, tukšu konfekšu bundžu, ņēma talkā domformas par dēlu – attieksmi, vēlmi mācīt, pārmetumus..., un krāva visu tur iekšā. Tad bundžu nolika nost no acīm. Iesākumā nekas nemainījās, bet tad kādā jaukā dienā viņa atskārta, ka ir labāk, ja nemaisās dēlam pa kājām, neregulē viņu, neko nepārmet. Attiecības ar dēlu uzlabojās, turklāt sieviete ieguva daudz brīva laika, kuru iepriekš atņēma strīdi un sliktā pašsajūta pēc tiem. Viņa sāka iet sabiedrībā un iepazinās ar sev piemērotu vīrieti. Pēc laika vīrietis piedāvāja pārnākt dzīvot pie viņa. Jaunā dzīve un ar to saistītās iespējas darīja sievieti laimīgu. Bija tikai viena problēma – ko darīt ar bundžiņu? Ar šo jautājumu viņa devās pie tā cilvēka, kurš šo tehniku viņai iemācīja - atstājiet to visu, kur tas ir, vai tad jums to vajag? Nē, atbildēja sieviete, tikai bundžiņas žēl. Tad gan abas kārtīgi izsmējās – manta paliek manta! Nav zināms, vai sieviete saprata, ka pati izmainījusi savu dzīvi un attieksmi pret sevi, dēlu, bet rezultāts bija lielisks.
Smieklu terapiju Latvijā praktizē Oskars Peipiņš dziedniecības un ārstniecības centrā ”Akvilona”.
Cilvēka garīgās pilnveidošanascentrā, kā arī citur.
Interesanti. Kopš 1991.gada Francijā ir izveidota smejošo dakteru (Le Rive Medicin) grupa – 28 mākslinieki, kuri strādā roku rokā ar pārējiem ārstiem un medicīnas iestāžu darbiniekiem. 2 reizes nedēļā Smejošie dakteri rāda slimnīcās esošajiem bērniem un viņu ģimenēm dažādas humoristiskas izrādes. Katru gadu Smejošo dakteru izrādes noskatās vairāk kā 30000 bērni.
Ja jau cilvēks tā uzbūvēts, ka māk arī smaidīt un smieties, tad noteikti tam ir kāda dziļāka jēga, un, ja ņem vērā, ka Dievs vēlas redzēt cilvēkus priecīgus – tad nozīme dubultojas. Par ko gan smaidīt tādos laikos?, teiks daudzi, un tieši šie cilvēki jūtas vissliktāk. Reiz kāda vieda sieva radio teica, ka nevienam cilvēkam nav tiesības savu drūmumu, neapmierinātību uzspiest citiem. Es ņēmu to vērā, kā arī to, ko ieteica dr. Kudrjavcevs – kad nav gluži labi, tīri mākslīgi stutēju lūpu kaktiņus uz augšu. Iesākumā kautrējos no mājniekiem (ka tik mani kur neaizved), tagad to daru atklāti. Reiz viens drūmi noskaņots cilvēciņš man teica: ”Ko tu visu laiku vari smaidīt, besī arā”...Viņu besī, ne mani...man labi.
Ieva Ramane
/Publicēts žurnālā "Taka" /
