Ar lielu interesi izlasīju šo kārtējo Laimas Kotas grāmatu. Apbrīnoju. Paldies!
---------------------------
... |
Komentāri (0) | 2016-04-11 20:59 | Skatīts: 934x Ieteikt draugiem |
|
Pirmais solis pozitīvām un paceļošām attiecībām ar Eņģeļiem ir uzaicināt viņu palīdzību. Aptuveni 10 nākamās minūtes vai tik ilgi, pārliecinies, ka neviens tevi neiztraucēs. Izslēdz TV, aizver savu laptopu un uzliec savā iPhone klusuma režīmu - ir laiks nodibināt saikni ar Eņģeļiem!
Uzliec savas rokas uz saules pinuma, tieši virs savas nabas, ar savu labo roku aptver savu kreiso, un ieelpo savās rokās maigi un dziļi dažus brīžus, lai koncentrētos. ... |
Komentāri (0) | 2016-04-09 17:23 | Skatīts: 1928x Ieteikt draugiem |
|
Kā var piepeši just sevī īpašas spējas? Kā kļūst par dziednieku? Vaicāju to Lindai. Viņa smaida vien. Tomēr viņas dzīvesstāsts nedaudz paver noslēpumainās durvis.
Skatiens debesīs
... |
Komentāri (0) | 2016-04-07 20:53 | Skatīts: 1228x Ieteikt draugiem |
|
Vai jūs zināt, kas bija jūsu senči? Kā viņus sauca, kāds bija viņu liktenis? Ja jums tagad palūgtu uzzīmēt ģenealoģisko dzimtas koku, cik daudz priekštečus jūs atcerētos?
Prakse rāda, ka 90% cilvēku ar grūtībām atceras savu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu vārdus un vēl mazāk zina par viņu dzīvi, bet ideāli būtu, ja mēs atcerētos savus priekštečus līdz septītajai paaudzei. Tradīcija zināt un turēt godā un cieņā savus senčus bija labi pazīstama iepriekšējām paaudzēm, un ir gluži aizmirsta mūsdienās. Mēs esam pazaudējuši pašsaprotamu izpratni par to, kāpēc tas ir svarīgi, tamdēļ kādu laiku atpakaļ mēs gandrīz pilnībā bijām pārtraukuši interesēties par savām saknēm, bet no tā būtībā ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Ne velti dzimtas atmiņu mēdz fiksēt tieši dzimtas kokā. Koka stumbrs esam mēs paši, lapas simbolizē bērnus, bet saknes – mūsu senčus. ... |
Komentāri (0) | 2016-04-07 20:44 | Skatīts: 2215x Ieteikt draugiem |
|
Stāsta psiholoģe.
Lūk, situācija no manas bērnības. Mēs ar mammu esam veikalā, man ir garlaicīgi, un es sāku dziedāt. Man nav nekādu īpašo muzikālo dotību, toties sanāk skaļi. Mums uzmanību sāk pievērst citi cilvēki. Es neatceros, kurš un ar kādu sejas izteiksmi uz mums skatās, bet atceros mammas čukstus: “Tūlīt pat apklusti! Kā tev nav kauna, uz mums taču visi skatās!” Tā es iemācījos, ka tad, kad uz mani visi skatās – tas ir kauns. Bet kauns bija ne man, bet mammai, un viņa to nodeva man. Un tagad manī dzīvo kauninātājs, kurš mammas balsī man norāda, kad man kaunēties. No ārpuses jau sen mani neviens vairs nekaunina, bet iekšējā balss nekā nespēj nomierināties. ... |
Komentāri (0) | 2016-04-06 00:02 | Skatīts: 1602x Ieteikt draugiem |
|
Manuprāt - ļoti vērtīga grāmata. Esmu šis grāmatas autores fane un izlasījusi visas man pieejamās grāmatas. Tādēļ ar interesi lasīju arī šo grāmatu. Paldies autorei!
------------------------------------
... |
Komentāri (0) | 2016-03-31 22:58 | Skatīts: 962x Ieteikt draugiem |
|
Atkal viens šī gada mēnesis aizvadīts! Ir sācies pavasaris! Nu jau to droši var teikt, jo sniegs beidzot ir nokusis, tikai šur tur vēl manāms, ka ir bijis. Mūspuses slēpotāji to izmantoja līdz pēdējai iespējai. Vēl pirms pāris dienām, kad gāju pēc kļavu sulām, satiku dažus.
Jā, vēl joprojām dzeru kļavu sulas! Joprojām manas rīta pastaigas mērķis ir atnest mājās tās. Ja satecējis vairāk, padalos ar bijušajām kolēģēm un draudzenēm. Gājiena laikā varu nesteidzīgi priecāties par Dabas mošanos. ... |
Komentāri (0) | 2016-03-31 04:39 | Skatīts: 1034x Ieteikt draugiem |
|
1. Sāpes ir daļa no izaugsmes. Reizēm dzīve aizver durvis, tāpēc, ka laiks virzīties uz priekšu. Un tas ir – labi, tāpēc, ka mēs bieži nesākam kustēties, ja apstākļi uz to nespiež. Kad sākas grūti laiki, atgādiniet sev, ka nevienas sāpes nerodas bez iemesla. Virzieties prom no tā, kas jums nodara sāpes, bet nekad neaizmirstiet mācību, ko tās jums sniedz. Tas, ka jūs cīnaties, nenozīmē to, ka ciešat neveiksmi Katra liela veiksme pieprasa cienīgu cīņu. Labais prasa laiku Palieciet pacietīgs un pārliecināts. Viss nokārtosies; visdrīzāk ne pēc brīža, bet galu galā viss būs.... Atcerieties, ka ir divu veidu sāpes: sāpes, kas ievaino un sāpes, kas jūs maina. Kad jūs ejat pa dzīvi, tā vietā, lai pretotos tai, palīdziet tai jūs pilnveidot. ... |
Komentāri (0) | 2016-03-30 16:52 | Skatīts: 1027x Ieteikt draugiem |
|
Inese Prisjolkova ir tūkstošiem lasītāju iemīļoto grāmatu „Ieelpo laimi un mīlestību”, „Ieelpo laimi un mīlestību 2” un “Audzēt Mīlestību”, izdevumu „Sajūtu kalendārs”, „Mana laimes dienasgrāmata” un “Domu pērlītes” autore un Pozitīvās domāšanas un attieksmes centra PAVASARA STUDIJA vadītāja, pieprasīta lektore, kas radījusi metodiku „Laimes terapija”. ... |
Komentāri (0) | 2016-03-30 03:51 | Skatīts: 1236x Ieteikt draugiem |
|
Olu dauzīšanas rituāls. Fantastiska tradīcija. Pāris vārdos. Kāpēc cilvēki sakrāso olas un pēc tam tās sadauza. Tas ir kas līdzīgs mandalai ko izveido, lai sajauktu. Šis olu dauzīšanas rituāls zemapziņā cilvēkiem paver vaļā ceļu uz to kas patiess. Paver vaļā izpratni par to, ka Tev nekas nepieder. Izpratni par to, kas ir dzīvs. Veidojot domformu - krāsojot olu kā mazu mākslas darbu, ieliekam tajā savu enerģiju, savu sajūtu, savu noskaņu. Pēc tam priecājamies par to skaistumu galda centrā godinot to un tad atlaižam. Neskatoties uz to, ka ola ir skaista, mēs ļaujam tam skaistumam "iet", neturam to sev un nepielūdzam. Šī tradīcija, šis lieldienu rituāls māca kā atlaist. Kā atlaist pagātni. Tas ir kā mazs solis, lai izjustu tagadni. Apzinātos "šeit un tagad". Olu dauzīšanas brīdī sadalās tās čaumala. Izšķīst tā apziņas daļa, izgaist mākslas darbs. Tas tiek atlaista visumā, lai to veidotu skaistāku un labāku. No otras puses ola ir dzīvības simbols. Brīdis kad jāatver acis un jāpiedzimst. Jāizlaužas cauri čaulai. Tad nav ko gari domāt! Jālien vien ārā. Mostamies un sākam dzīvot! Atveram acis! Sirdī paturot noskaņu, saplūstot ar to. Jo noskaņa, tā ir visam sākums, tā ir mūsu ceļa rādītājs. Tā ir Zelta Ola. Tad, lai priecīgas visiem Lieldienas un dauzam olas uz nebēdu ... |
Komentāri (0) | 2016-03-27 22:27 | Skatīts: 828x Ieteikt draugiem |
|
|
|