MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Trīs apziņas līmeņi – trīs dažādas dzīves līmeņi


Sanāk tā: kā kurš no mums domā, tā arī dzīvo.
Ja gribiet uzlabot savu dzīves kvalitāti, nav uzreiz jāmaina visa sava uzvedība, jācīnās par dzīvi vai jāatkaro savs... Jums neviens neko neatņems. Savediet kārtībā vispirms savu galvu, savus uzskatus, uzstādījumus, ticējumus un to, kam jūs dodiet priekšroku. Pārskatiet savu dzīves paradigmu – ko jūs domājiet par sevi, par cilvēkiem un par dzīvi vispār. Varbūt jūs pretendējat uz SAIMNIEKA dzīvi, bet domājiet kā UPURIS? Noskaidrojiet, kādu jūs vēlaties redzēt savu dzīvi, sevi un pēc tam paskatieties, kāds apziņas līmenis tam ir vajadzīgs. Un dariet!
...
Komentāri (0)  |  2017-01-20 16:00  |  Skatīts: 823x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


«Jēgas meklējumos»: terapeitiska pasaka pieaugušajiem


Ikviens vēlas zināt vienu - kāpēc mēs dzīvojam. Kāda ir konkrētā cilvēka dzīves jēga?

Daudzi uzskata, ka Dzīves Jēga ir kā spoža Saule, kas gaiši apspīd cilvēka dzīves ceļu, izgaismojot to. Tad beidzot laime un harmonija piepildīs pa šo ceļu ejošo un sajūta, ka dzīve tiek nodzīvota ar jēgu, pasargās cilvēku no negatīviem pārdzīvojumiem. Tas ir tik vilinoši! Un vajag tik vienu - atrast šo Sauli - Jēgu.
...
Komentāri (0)  |  2016-11-24 16:19  |  Skatīts: 688x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Atmošanās mēdz būt sāpīga


Man šķiet, ka agri vai vēlu katra cilvēka dzīvē iestājas moments, kad viņš saka sev un apkārtējiem: “Viss, es vairs nespēju tēlot! Un negribu to darīt!” Ja apzināti ienirsti sevī un izvēlies pa īstam iepazīties ar to, kas tevī, maska nokrīt ātri. Bet, ja izvēlies spēlēt (ne tāpēc, ka tev ir interesanti un jautri, ne aiz mīlestības pret dzīvi, bet tāpēc, ka šī iekšējā pasaule izradās tik ļoti sveša un ir bail izlaist to virspusē), tad patiesība agri vai vēlu sāk lauzties uz āru. Labāk gan ātrāk, tāpēc, ka vēlāk būs ļoti sāpīgi.
...
Komentāri (0)  |  2016-09-13 17:48  |  Skatīts: 564x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Pati godīgākā saruna ar sevi


Nekad nav par vēlu aprunāties ar sevi – tā, no sirds un tas vienmēr būs tieši īstajā laikā. Ar to mazo meitenīti, kas dzīvo ikvienā, jau pieaugušā sievietē. Nekad nav par vēlu pateikt sev pašus galvenos vārdus: “Es mīlu Tevi, mana mīļā” un “Piedod man!” Piedod man to, ka tik ilgi neesmu tevi mīlējusi un novērtējusi. Un šai pieaugušajai sievietei var būt 25, 30, 35, 50 un pat vairāk gadi, bet var būt arī tikai 27… “Piedod man”
...
Komentāri (0)  |  2016-06-30 18:04  |  Skatīts: 617x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Es esmu tur, kur ir mans ķermenis


Ķermenis nekad nemelo.
Agrāk es ne īpaši skaidri apzinājos, kāpēc vajadzīgs ķermenis. Lai gan ar savējo man vienmēr ir bijis ciešs kontakts. Es vienmēr esmu novērtējusi tos priekus, ko mans ķermenis man spējīgs dot, vienmēr uz tā vajadzībām esmu raudzījusies ar sapratni, taču vienlaicīgi esmu sapratusi, ka es neesmu TIKAI ķermenis.
...
Komentāri (0)  |  2016-05-12 02:55  |  Skatīts: 533x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Septiņu paaudžu noslēpums – kāpēc labi zināt savu dzimtu septiņās paaudzēs?


Vai jūs zināt, kas bija jūsu senči? Kā viņus sauca, kāds bija viņu liktenis? Ja jums tagad palūgtu uzzīmēt ģenealoģisko dzimtas koku, cik daudz priekštečus jūs atcerētos?

Prakse rāda, ka 90% cilvēku ar grūtībām atceras savu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu vārdus un vēl mazāk zina par viņu dzīvi, bet ideāli būtu, ja mēs atcerētos savus priekštečus līdz septītajai paaudzei. Tradīcija zināt un turēt godā un cieņā savus senčus bija labi pazīstama iepriekšējām paaudzēm, un ir gluži aizmirsta mūsdienās. Mēs esam pazaudējuši pašsaprotamu izpratni par to, kāpēc tas ir svarīgi, tamdēļ kādu laiku atpakaļ mēs gandrīz pilnībā bijām pārtraukuši interesēties par savām saknēm, bet no tā būtībā ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Ne velti dzimtas atmiņu mēdz fiksēt tieši dzimtas kokā. Koka stumbrs esam mēs paši, lapas simbolizē bērnus, bet saknes – mūsu senčus.

...
Komentāri (0)  |  2016-04-07 20:44  |  Skatīts: 918x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Par kaunu…


Stāsta psiholoģe.
Lūk, situācija no manas bērnības. Mēs ar mammu esam veikalā, man ir garlaicīgi, un es sāku dziedāt. Man nav nekādu īpašo muzikālo dotību, toties sanāk skaļi. Mums uzmanību sāk pievērst citi cilvēki. Es neatceros, kurš un ar kādu sejas izteiksmi uz mums skatās, bet atceros mammas čukstus: “Tūlīt pat apklusti! Kā tev nav kauna, uz mums taču visi skatās!” Tā es iemācījos, ka tad, kad uz mani visi skatās – tas ir kauns. Bet kauns bija ne man, bet mammai, un viņa to nodeva man. Un tagad manī dzīvo kauninātājs, kurš mammas balsī man norāda, kad man kaunēties. No ārpuses jau sen mani neviens vairs nekaunina, bet iekšējā balss nekā nespēj nomierināties.
...
Komentāri (0)  |  2016-04-06 00:02  |  Skatīts: 637x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Olu dauzīšanas rituāls


Olu dauzīšanas rituāls.
Fantastiska tradīcija.
Pāris vārdos. Kāpēc cilvēki sakrāso olas un pēc tam tās sadauza. Tas ir kas līdzīgs mandalai ko izveido, lai sajauktu. Šis olu dauzīšanas rituāls zemapziņā cilvēkiem paver vaļā ceļu uz to kas patiess. Paver vaļā izpratni par to, ka Tev nekas nepieder. Izpratni par to, kas ir dzīvs. Veidojot domformu - krāsojot olu kā mazu mākslas darbu, ieliekam tajā savu enerģiju, savu sajūtu, savu noskaņu. Pēc tam priecājamies par to skaistumu galda centrā godinot to un tad atlaižam. Neskatoties uz to, ka ola ir skaista, mēs ļaujam tam skaistumam "iet", neturam to sev un nepielūdzam. Šī tradīcija, šis lieldienu rituāls māca kā atlaist. Kā atlaist pagātni. Tas ir kā mazs solis, lai izjustu tagadni. Apzinātos "šeit un tagad". Olu dauzīšanas brīdī sadalās tās čaumala. Izšķīst tā apziņas daļa, izgaist mākslas darbs. Tas tiek atlaista visumā, lai to veidotu skaistāku un labāku. No otras puses ola ir dzīvības simbols. Brīdis kad jāatver acis un jāpiedzimst. Jāizlaužas cauri čaulai. Tad nav ko gari domāt! Jālien vien ārā. Mostamies un sākam dzīvot! Atveram acis! Sirdī paturot noskaņu, saplūstot ar to. Jo noskaņa, tā ir visam sākums, tā ir mūsu ceļa rādītājs. Tā ir Zelta Ola. Tad, lai priecīgas visiem Lieldienas un dauzam olas uz nebēdu
...
Komentāri (0)  |  2016-03-27 22:27  |  Skatīts: 460x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Klusēšana...


Mūsu parastajā ikdienā ir ļoti maz iespēju palikt vienatnē. Pat tad, kad mēs paliekam vieni, mūsu dzīvē iekļūst tik daudz ietekmju, tik daudz zināšanu, tik daudz atmiņu par tik daudziem pārdzīvojumiem, tik daudz trauksmju, ciešanu un konfliktu, ka mūsu prāts kļūst arvien trulāks, arvien neuztverīgāks, darbojoties vienveidīgi, rutīni. Vai mēs kādreiz esam vienatnē ar sevi? Vai arī mēs sevī nesam visu vakardienas nastu? 
...
Komentāri (0)  |  2016-03-07 21:02  |  Skatīts: 572x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, bet pasaule katram cita


Apkārtējā pasaule pati par sevi nedegradē un nekļūst sliktāka. Tā kļūst sliktāka tikai konkrētam cilvēkam. Paralēli dzīves līnijai, par kuru žēlojas cilvēks, eksistē līnijas, kuras savā laikā viņš pameta un kur vēljoprojām viss ir labi.

Paužot neapmierinātību, cilvēks noskaņojas uz patiešām sliktākajām līnijām. Un, ja tā, tad viņu patiešām ievelk tajās.
...
Komentāri (0)  |  2016-02-17 20:57  |  Skatīts: 597x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.



Lapa | [1] 2 [3] [4] |