MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Cilvēka sūtība


Katrs no mums šeit, uz Zemes atnāk ar savu sūtību. Un mēs paši, vēl pirms savas iemiesošanās, nolemjam, kas mums šeit jāizdara. Gars iedod šim mērķim visus vajadzīgos instrumentus. Tie ir mūsu talanti, spējas un mūsu īpašības, kas nepieciešami vienai vai citai darbībai. Kad cilvēks nokļūst tajā vietā, kas viņam paredzēta, viņš “trāpa šajā nišā” kā atslēga slēdzenē.
...
Komentāri (0)  |  2017-03-17 15:04  |  Skatīts: 762x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Džulieta Tanga: Atmodu veicinoša vadība - 9 soļi, kā pieņemt Gaismas Ceļu.


Ja tu lasi šo rakstu, pastāv iespēja, ka ej caur atmodu, kas, iespējams, satricina tavu pasauli. Atmoda ietver apzināšanos, ka esam dzīvojuši uztveres un ieprogrammētos ierobežojumos, tāpat, arī lēmumu, - ietvert augstāku vai patieso ES - daļu no mums, kas ir bezgalīga universāla apziņa, kurai piemīt spēja Būt, Darīt un Gūt visu, par ko mēs sapņojam. Tas ir no jauna identificēšanās process par to, kas mēs esam, kad mēs lēnām ieejam mūsu patiesajā būtībā, daļā no mums, kas ir ārpus ķermeņa un prāta.
...
Komentāri (0)  |  2017-02-24 16:43  |  Skatīts: 943x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Valentīna Mironova. Pasaule pēc Kvantu Pārejas.(nedaudz saīsināti)


Mironova Valentina ir biofiziķe. Pabeigusi Aviācijas tehnoloģisko institūtu un 20 gadus strādājusi Kosmisko pētījumu centrā. Dzimusi un visu savu dzīvi nodzīvojusi Maskavā. Viņas darbības būtība ir meklēt atbildes uz jautājumiem pilnīgi netipiskās vietās un jomās. Tagad strādā planetāro zinātnisko atklājumu (ķīmijā, fizikā, kodolfizikā, kodolķīmijā, astrofizikā un citās disciplīnās) sintezēšanā, jo dažādo zinātnisko disciplīnu krustcelēs atklājas jaunas zināšanas. Mērķis - vienkāršā valodā pastāstīt cilvēkiem par slēpto varenību, kas tagad sāk atklāties.
...
Komentāri (0)  |  2017-02-15 16:48  |  Skatīts: 1752x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Trīs apziņas līmeņi – trīs dažādas dzīves līmeņi


Sanāk tā: kā kurš no mums domā, tā arī dzīvo.
Ja gribiet uzlabot savu dzīves kvalitāti, nav uzreiz jāmaina visa sava uzvedība, jācīnās par dzīvi vai jāatkaro savs... Jums neviens neko neatņems. Savediet kārtībā vispirms savu galvu, savus uzskatus, uzstādījumus, ticējumus un to, kam jūs dodiet priekšroku. Pārskatiet savu dzīves paradigmu – ko jūs domājiet par sevi, par cilvēkiem un par dzīvi vispār. Varbūt jūs pretendējat uz SAIMNIEKA dzīvi, bet domājiet kā UPURIS? Noskaidrojiet, kādu jūs vēlaties redzēt savu dzīvi, sevi un pēc tam paskatieties, kāds apziņas līmenis tam ir vajadzīgs. Un dariet!
...
Komentāri (0)  |  2017-01-20 16:00  |  Skatīts: 1229x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


«Jēgas meklējumos»: terapeitiska pasaka pieaugušajiem


Ikviens vēlas zināt vienu - kāpēc mēs dzīvojam. Kāda ir konkrētā cilvēka dzīves jēga?

Daudzi uzskata, ka Dzīves Jēga ir kā spoža Saule, kas gaiši apspīd cilvēka dzīves ceļu, izgaismojot to. Tad beidzot laime un harmonija piepildīs pa šo ceļu ejošo un sajūta, ka dzīve tiek nodzīvota ar jēgu, pasargās cilvēku no negatīviem pārdzīvojumiem. Tas ir tik vilinoši! Un vajag tik vienu - atrast šo Sauli - Jēgu.
...
Komentāri (0)  |  2016-11-24 16:19  |  Skatīts: 1017x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Atmošanās mēdz būt sāpīga


Man šķiet, ka agri vai vēlu katra cilvēka dzīvē iestājas moments, kad viņš saka sev un apkārtējiem: “Viss, es vairs nespēju tēlot! Un negribu to darīt!” Ja apzināti ienirsti sevī un izvēlies pa īstam iepazīties ar to, kas tevī, maska nokrīt ātri. Bet, ja izvēlies spēlēt (ne tāpēc, ka tev ir interesanti un jautri, ne aiz mīlestības pret dzīvi, bet tāpēc, ka šī iekšējā pasaule izradās tik ļoti sveša un ir bail izlaist to virspusē), tad patiesība agri vai vēlu sāk lauzties uz āru. Labāk gan ātrāk, tāpēc, ka vēlāk būs ļoti sāpīgi.
...
Komentāri (0)  |  2016-09-13 17:48  |  Skatīts: 741x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Pati godīgākā saruna ar sevi


Nekad nav par vēlu aprunāties ar sevi – tā, no sirds un tas vienmēr būs tieši īstajā laikā. Ar to mazo meitenīti, kas dzīvo ikvienā, jau pieaugušā sievietē. Nekad nav par vēlu pateikt sev pašus galvenos vārdus: “Es mīlu Tevi, mana mīļā” un “Piedod man!” Piedod man to, ka tik ilgi neesmu tevi mīlējusi un novērtējusi. Un šai pieaugušajai sievietei var būt 25, 30, 35, 50 un pat vairāk gadi, bet var būt arī tikai 27… “Piedod man”
...
Komentāri (0)  |  2016-06-30 18:04  |  Skatīts: 823x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Es esmu tur, kur ir mans ķermenis


Ķermenis nekad nemelo.
Agrāk es ne īpaši skaidri apzinājos, kāpēc vajadzīgs ķermenis. Lai gan ar savējo man vienmēr ir bijis ciešs kontakts. Es vienmēr esmu novērtējusi tos priekus, ko mans ķermenis man spējīgs dot, vienmēr uz tā vajadzībām esmu raudzījusies ar sapratni, taču vienlaicīgi esmu sapratusi, ka es neesmu TIKAI ķermenis.
...
Komentāri (0)  |  2016-05-12 02:55  |  Skatīts: 723x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Septiņu paaudžu noslēpums – kāpēc labi zināt savu dzimtu septiņās paaudzēs?


Vai jūs zināt, kas bija jūsu senči? Kā viņus sauca, kāds bija viņu liktenis? Ja jums tagad palūgtu uzzīmēt ģenealoģisko dzimtas koku, cik daudz priekštečus jūs atcerētos?

Prakse rāda, ka 90% cilvēku ar grūtībām atceras savu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu vārdus un vēl mazāk zina par viņu dzīvi, bet ideāli būtu, ja mēs atcerētos savus priekštečus līdz septītajai paaudzei. Tradīcija zināt un turēt godā un cieņā savus senčus bija labi pazīstama iepriekšējām paaudzēm, un ir gluži aizmirsta mūsdienās. Mēs esam pazaudējuši pašsaprotamu izpratni par to, kāpēc tas ir svarīgi, tamdēļ kādu laiku atpakaļ mēs gandrīz pilnībā bijām pārtraukuši interesēties par savām saknēm, bet no tā būtībā ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Ne velti dzimtas atmiņu mēdz fiksēt tieši dzimtas kokā. Koka stumbrs esam mēs paši, lapas simbolizē bērnus, bet saknes – mūsu senčus.

...
Komentāri (0)  |  2016-04-07 20:44  |  Skatīts: 1503x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.


Par kaunu…


Stāsta psiholoģe.
Lūk, situācija no manas bērnības. Mēs ar mammu esam veikalā, man ir garlaicīgi, un es sāku dziedāt. Man nav nekādu īpašo muzikālo dotību, toties sanāk skaļi. Mums uzmanību sāk pievērst citi cilvēki. Es neatceros, kurš un ar kādu sejas izteiksmi uz mums skatās, bet atceros mammas čukstus: “Tūlīt pat apklusti! Kā tev nav kauna, uz mums taču visi skatās!” Tā es iemācījos, ka tad, kad uz mani visi skatās – tas ir kauns. Bet kauns bija ne man, bet mammai, un viņa to nodeva man. Un tagad manī dzīvo kauninātājs, kurš mammas balsī man norāda, kad man kaunēties. No ārpuses jau sen mani neviens vairs nekaunina, bet iekšējā balss nekā nespēj nomierināties.
...
Komentāri (0)  |  2016-04-06 00:02  |  Skatīts: 982x         Ieteikt draugiem

Lasīt tālāk.



Lapa | [1] 2 [3] [4] |